Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, jūnijs 2024
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Dabas resursu nodoklis no 1. jūlija attiecināms arī uz tekstilizstrādājumiem
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī uz tekstilizstrādājumiem. DRN tiks piemērots uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā turpmāk uzņemsies atbildību par ievesto produkciju. Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos.
Valstij un apsaimniekotājiem jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei.
Lai veicinātu ekonomisko attīstību valstī, tekstilrūpniecības uzņēmējdarbībai ir un būs liela nozīme, taču, apgūstot jaunas tehnoloģijas un ieviešot pārdomātu tekstila šķirošanas sistēmu, var samazināt atkritumu daudzumu, kas ikdienā tiek radīts. Latvijas Zaļais punkts kopā ar Eco Baltia vide pēc savas iniciatīvas jau ir izvietojuši vairāk nekā 260 tekstila šķirošanas tvertņu – tekstila savākšanai paredzētie konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti ievietot to tekstilu, kas pašiem vairs nav vajadzīgs, šķiet izgājis no modes vai ir vienkārši apnicis, taču, iespējams, varētu lieti noderēt kādam citam.
Avots: https://www.ir.lv
Attīstīt attieksmi pret ikviena līmeņa darbinieku kā līderi, tas gala rezultātā veido uzņēmuma produktivitāti!
Intervijā piedalās:
Henrijs Kaļķis
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Profesors, studiju programmas direktors, vadošais eksperts
Kāda ir Jūsu pieredze vieglās rūpniecības nozarē?
Esmu Henrijs Kaļķis, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, strādāju LU jau vairākus gadus. Šeit esmu attīstījis tādas inovatīvas studiju programmas, kā industriālā inženierija un vadība, kas šodien ir ļoti plaši pieprasītas Rietumeiropā un Amerikā, nesen radās arī jauna doktoru studiju programma, kura ietver cilvēkfaktoru, arodveselību, drošību.
Pats pieredzi esmu ieguvis, strādājot ar dažādām industrijas kompānijām, kā konsultants, esmu vadījis arī vairākus uzņēmumus. Vienlaikus esmu attīstījis Latvijā šo jauno jomu – ergonomiku. Pārstāvu Latvijas Ergonomikas biedrību, esmu līdzdibinātājs un šobrīd arī biedrības viceprezidents. Tāpat pārstāvu Latvijas Biznesa efektivitātes asociāciju.
Vēl pieredzi esmu ieguvis, stažējoties Amerikā, kur esmu ieguvis teorētiskās un praktiskās zināšanas par to, kādai ir jābūt mūsdienu izglītībai, kā arī mūsdienu biznesa pieejai. Paralēli esmu mācījies arī Copenhagen Business School, kas ir Kopenhāgenas vadošā biznesa augstskola Dānijā.
Kāpēc vieglās rūpniecības uzņēmumiem ir svarīgi mācīties un apmācīt darbiniekus?
Tas, ko es redzu no praktiskās pieredzes, strādājot ar dažādu industriju organizācijām, apmācot organizāciju darbiniekus, izglītībai ir būtiska nozīme, lai varētu veicināt gan jaunās kompetences, gan iemaņas, gan praktiskās prasmes (‘hands on’ pieeja), lai sasniegtu konkurētspējas un arī efektivitātes rādītājus. Latvijā ir novērojama tendence, ka darbinieki ir ļoti efektīvi, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs nesasniedzam produktivitātes rādītājus. Tas ir iemesls tam, ka izglītība un darbinieka apmācība ir svarīga, jo darbinieks ir galvenā vērtība organizācijā, jo gan vadības līmenī, gan zemāka līmeņa darbos tieši personāls rada pievienoto vērtību. Šodien biznesā svarīgs aspekts ir attieksme pret ikviena līmeņa darbinieku kā līderi, proti, viņš ir līderis savā darba vietā. Attīstām tieši konkrēta darbinieka prasmes, iemaņas, lai viņš spētu pārstāvēt organizāciju un spētu sniegt organizācijai savu pievienoto vērtību, kas gala rezultātā veido produktivitāti un konkurētspēju.
Kādas ir svarīgākās kompetences uzņēmējdarbības vadībā vieglās rūpniecības nozarē?
Mūsdienās mainās darba saturs, mainās darba vide, redzam to, ka darba procesā ienāk dažādas inovācijas. Redzam arī to, ka darbs prasa jaunus izaicinājumus, papildu piepūli, šodien no darbinieka tiek prasītas daudz un dažādas kompetences. Ir jāprot strādāt ar digitālajām tehnoloģijām, ir jāpārzina jau esošie darba procesi, turklāt mēs strādājam nenoteiktos un mainīgos darba apstākļos. Mainās pati ražošana, ļoti strauji darba tirgū ienāk mākslīgais intelekts (MI).
Ka industrija mainās IT iespaidā?
Strauji ir mainījies darba apjoms, darba temps. Redzam, ka tiek ieviestas dažādas digitālās tehnoloģijas, aplikācijas, viedierīces, programmatūras, kas nepārtraukti tiek pilnveidotas un uzlabotas. Ir novērojama arī MI attīstība lielos tempos. Šodien runājam par Industrija 5.0 attīstību, lai gan vēl nesen tika runāts par Industrija 4.0. Uzsvērti tiek tieši cilvēkfaktori, ergonomika un individuālā pieeja, kas nākamajā desmitgadē kļūs par aktuāliem jautājumiem, un šādi risinājumi tiks piedāvāti biznesa vidē.
Varam atsaukties uz pasaulē slavenu zinātnieku, futūristu Reju Kurcvelu, kurš uzsver to, ka nākamajos simt gados sasniegsim 10000 gadu progresu, salīdzinot ar attīstību, kāda tā ir bijusi līdz šim. Tas nozīmē to, ka mēs sasniegsim ļoti daudz. Varam secināt, ka tas prasīs milzu piepūli no darbiniekiem darba tirgū, tādēļ ir vajadzīgs saprast, kādā veidā strādāt, kā strādāt ar sevi, lai neizdegtu, jo zinām, ka stress un izdegšanas sindroms ir ļoti aktuāli. Jaunās tehnoloģijas no mums prasa papildu zināšanas, pieredzi, arī resursus.
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Digitālo paradumu veidošana
PASNIEDZĒJS:
Edvīns Elferts
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Mākslīgais intelekts un pārmaiņas. Digitālā transformācija
- Organizācijas efektivitātes paaugstināšanas rīki un iespējas
- Cilvēks pret mašīnu? Kā panākt darbinieku atbalstu un iesaisti? Klientu digitālā pieredze un lietotāju paradumi
- Personīgo digitālo paradumu pilnveidošana
Digitālo apmācību jomas
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
