Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, augusts 2024
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
98% materiāla no “Eco Baltia vide” konteineros nodotā tekstila dota otrā dzīve
Jautājums, vai nolietoto tekstilu ziedot vai nodot konteinerā, pēdējos gados kļuvis arvien aktuālāks. Pieaugusi arī nodošanas un šķirošanas infrastruktūra. Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” norāda, ka šķirošanas konteineri ir efektīvākais risinājums, jo ļauj otrreizējā apritē nonākt gandrīz visam nodotajam materiālam: no pērn “Eco Baltia vide” konteineros nodotajām 1987 tonnām tekstila otra dzīve dota 98% materiāla, turpretī vēl gadu iepriekš otrreizējai lietošanai derīgi bija tikai 54% no iedzīvotāju nodotā tekstila.
Lai gan sabiedrībā valda dažādi viedokļi, kas notiek ar vākšanas konteineros nodotajiem tekstilizstrādājumiem, tomēr galvenais mērķis tiek nodrošināts – ar katru savākto tekstila vienību mēs samazinām tā nonākšanu atkritumu poligonos. Atkārtoti izmantojot tekstilu, piemēram, apģērbus, apavus, mājas tekstilu, mēs samazinām jaunu materiālu ražošanu un tādējādi arī ietekmi uz vidi.
Savukārt, lai vairotu ilgtspējīgu un videi draudzīgu materiālu un izejvielu izmantošanu vieglajā rūpniecībā, arī uzņēmumi varētu risināt tekstila atkritumu pārstrādes jautājumu, apgūstot efektīvas ražošanas pieeju, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izmantojot noteiktas specializācijas esošo vieglās rūpniecības uzņēmumu ražošanas jaudu, kas ražošanas procesā varētu iekļaut 10% izejmateriālu, kas sagatavots no tekstila atkritumiem, papildinot ražošanas procesu ar priekšapstrādes tehnoloģiskajiem procesiem šķiedru sagatavošanai.
Avots: ecobaltiavide.lv
Vieglās rūpniecības attīstības vīzija – virzīta uz visaugstākā līmeņa tehnoloģijām
Intervijā piedalās:
Gunta Brūmane
SIA “BURDAS SALONS”
Valdes priekšsēdētāja
Kāda ir Jūsu uzņēmuma pieredze vieglās rūpniecības nozarē?
Sveicināti BURDAS SALONĀ! Es ļoti priecājos par iespēju pastāstīt gan par mums, gan par to, ko darām, kā arī padalīties atsevišķās domās, kuras neliek mieru, jo esam ar vieglās rūpniecības ražošanu saistīts uzņēmums. SIA “BURDAS SALONS” ir viens no senākajiem uzņēmumiem, esam pirmie, kuri tika reģistrēti brīvvalsts uzņēmumu reģistrā, kā uzņēmums ar ārvalstu kapitālu. Tas bija 1989. gads. Jau 35 gadus esmu kopā ar šo uzņēmumu, veidoju tā vēsturi un ikdienu.
Sākotnēji tika radīts BURDAS SALONS Mežaparkā, tā atklāšana ir datēta ar 1992.gadu. Paralēli tam tolaik tika izplatīta ziņa par Annas Burdas (oriģ. Aenne Burda) konkursa ideju, kam pieteicās arī Latvijas sievietes – simtiem dāmu, kuras rādīja savas prasmes šūšanā, piedalījās modes skatēs, kuras norisinājās uz skaistākajām Rīgas skatuvēm. Mūsu sieviešu domāt un radīt spējas esam prezentējuši Šveicē, Vācijā, Čehoslovākijā, Itālijā, Polijā, Ungārijā un citur. Tas bija pierādījums mūsu dāmu spējai iet līdzi Eiropas dvesmai.
Tolaik salonā tika izveidota apjomīga un publiski pieejama Burda žurnālu bibliotēka, kas bija kas īpašs, jo šo žurnālu pieejamība bija ļoti ierobežota. Balstoties uz to, salonā veidojās pirmās grupiņas, kas mācās šūt, tamborēt, adīt. Šīs grupiņas kļuva par šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā akreditētās profesionālās tālākizglītības mācību iestādes Burda Rīga pamatu, kam šobrīd jau varam atzīmēt 20 gadu pastāvēšanas laiku.
Vienmēr ir bijis jādomā, kā virzīties tālāk. Paralēli darbam salonā un šūšanas skolai es veidoju arī ražošanas struktūras, kas nodarbojas ar apģērbu kolekciju veidošanu, ar trikotāžas apģērbu modelēšanu, konstruēšanu, ražošanu, dāmu apģērbu kolekciju pārdošanu. Tā radās ideja veidot tirdzniecības salonu pilsētas centrā 1995.gadā. Šis ir brīdis, kad ar savu darbošanos, domāšanu un enerģiju kļūstam arvien interesantāki mūsu ārzemju partneriem, tādēļ esam Annas Burdas Vācijas koncerna pārstāvji, kā arī Šveices uzņēmuma Bernina ekskluzīvie pārstāvji, tāpat izplatām arī Batistella gludināmās iekārtas no Itālijas.
Ceļš nav bijis vienmēr rozēm kaisīts. Ja sākotnēji man būtu bijusi šī laika pieredze, daudzas lietas būtu notikušas vieglāk un vienkāršāk. Neraugoties uz to, visus šos gadus man klātesoši ir jauni, talantīgi cilvēki. Kā vienu vēlos minēt savu dēlu Ivo Pūķi, kurš arī strādā uzņēmumā un vada visus ārzemju kontaktus. Ārkārtīgi augstu vērtēju salona vadītājas Ilzes Balodes ieguldījumu, kura pārzina ne tikai saimniecisko darbību, bet ir arī šūšanas tehnikas Bernina speciāliste.
Kāpēc vieglās rūpniecības uzņēmumiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Vieglās rūpniecības ražošana ir tā darbības sfēra, kas mainās visstraujāk, jo cilvēku uztvere par skaistumu un vērtībām mainās līdz ar laiku. Tālab mums jāseko līdzi attīstībai pasaulē, ņemot vērā reģionālās īpatnības, cilvēku domāšana un iespējas. Pateicoties tam, ka ir šī straujā attīstība, arī piedāvājums ir milzīgs. Plašais pasaules tirgus mūsu reģionā ir ienesis augstas kvalitātes un liela apjoma piedāvājumu. Vieglās rūpniecības uzņēmumiem ir jāspēj adaptēties, taču tas nav viegls uzdevums, tādēļ ir vērojama tendence, ka daļa Latvijas uzņēmumu ir pārgājusi uz darbību, kas ļauj saglabāt uzņēmuma likviditāti, proti, šūšanas uzņēmumi šuj darba apģērbus, teltis. Diemžēl šuvējas profesija paredz fiziski smagu darbu, tādēļ bieži vien tā negūst atzinību ne ģimenēs, ne mācību iestādēs. Gudras nākotnes plānošanas un pastāvēšanas tendence paredz domāt par to, kurp doties tālāk. Mums ir jāsāk pārorientēties uz visaugstākā līmeņa profesionālo produkciju, kurai ir nākotnes elpa, ar kuru varam atgriezt visai nelielā darba ņēmēju interesi. Jādomā par to, kā veidot eksportspējīgu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kurā strādā jaunie speciālisti. Mācīšanās un izglītības nozīme paģērē nozares uzņēmumu darbības izvērtējumu, jāizveido darbību un potenciāla apraksts, un, iesaistoties gan nozares uzņēmumiem, gan Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, jāizveido tāda kā domnīca, kā rezultātā mēs saprastu, kur mēs esam, kurp virzīties tālāk.
Kādas kompetences ir svarīgākās vadības līmenī vieglās rūpniecības nozarē?
Laba vadītāja kompetences neatšķiras no nozares, kurā viņš darbojas. Svarīgākais, lai viņš pārzinātu nozares būtiskākās lietas, lai būtu ieinteresēts nozarē, lai būtu pārliecība, ka viņa ieguldījums ir nozīmīgs. Tā kā vieglā rūpniecība mainās tik strauji, vadītājam ir jābūt elastīgam, atvērtam komunikācijai, jābūt labās attiecībās ar līdzīga profila uzņēmumiem, kā arī iedvesmojošam kolektīva priekšā.
Domājot par šo jautājumu plašākā mērogā, mums ir jāuzlabo starpinstitucionālā saikne visos līmeņos, tālab vadītājam šajā jomā jābūt aktīvam, ar savu stāju, ar attīstītu intuīciju. Tādējādi labs uzņēmuma vadītājs spētu veidot attiecības starp uzņēmumu, asociāciju, ministrijām, attīstības aģentūru, lai tās kļūtu vienkāršākas. Esot pagodināta, ka tieku intervēta, aicinu domāt par patstāvīgi darbojošās kopas, kam nav valsts piešķirts komisijas vai padomes statuss, izveidi, kas tiktu dibināta kopējo interešu vadīta, kurā brīvi apsvērt nozares uzņēmumu stāvokli, iespējas, virzību.
Kā informācijas tehnoloģijas (IT) ienāk nozarē un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Jautājums ir vienlaikus aktuāls un pats par sevi saprotams – informācijas tehnoloģijas, saprotams, vajadzētu īstenot. Tomēr, raugoties no uzņēmuma likviditātes un rezultativitātes viedokļa, jāizvērtē trīs lietas – finanses, vajadzīgie speciālisti un projekts, kas tiek realizēts. Mācību bāze ļoti ātri noveco un atpaliek no profesionālās apsviedības, ko prasa vieglās rūpniecības specifika. Mūsu skolā ir visa jaunākā Bernina izšujamā tehnika, overloki, modernāko apģērbu līniju piegrieztnes. Cilvēki, mācoties, iet līdzi visai jaunākajai tehnoloģijai, mašīnizšūšana ir tikai datorizēta, izšūšanas projektēšana balstās uz datorprogrammām. Paralēli datorprasmēm un programmatūras izmantošanai, dāmas mācās izšūšanas tehnoloģiju. Tehnoloģijas sniedz lielas iespējas mašīnadīšanā, apģērbu datorkonstruēšanā. Tās sekmē nepieciešamību strādāt moderni, ātri un tehnoloģiski inovatīvi.
Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?
Vieglās rūpniecības produkcijas ražošana fiziski, psiholoģiski un emocionāli ir smags darbs, jo pastāv stingra darba organizācija, kas ietekmē jaunās paaudzes lēmumu, vai doties šajā virzienā. Vieglās rūpniecības nozarē jūtam lielu darbaspēka trūkumu. Nešaubīgi, apmācībai ir jāpārorientējas, tādēļ nozares attīstību redzu, virzītu uz augstākajām tehnoloģijām, jo, pateicoties IT ieviešanai dažādās nozarēs, Latvija gūst labus panākumus, kļūstam eksportspējīgi. Mācībām jākļūst atbilstošām modernai domāšanai, šī iemesla pēc es minēju nepieciešamību veidot operatīvu, koordinētu padomdevēju kopu vai domnīcu, kas nozares mērogā varētu radīt atbildes uz jautājumiem, kur esam, kur dosimies, kas jādara, cik laika nepieciešams, cik naudas vajadzīgs.
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Automatizēta ražošanas uzskaite ERP
PASNIEDZĒJS:
Henrijs Kaļķis
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- LEAN un Ergonomikas pamatprincipi,
- Efektivitātes zudumu identificēšana attālinātā darbā,
- Praktiski risinājumi, metodes, paņēmieni efektīvam attālinātajam darbam,
- Praktiski ergonomiskie padomi un risinājumi (atslodzes vingrinājumi, psiholoģiskā atslodze, demonstrācijas ar dalībnieku iesaistīšanu)
Komersantu pieteikumu iesniegšana un izskatīšana
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
