Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, janvāris 2026
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Tekstila nākotne ir digitāla: kā vieglā rūpniecība ieiet aprites ekonomikā
Latvijas vieglā rūpniecība, īpaši tekstila un apģērbu ražošanas nozare, atrodas būtisku pārmaiņu priekšā. Eiropas Savienības virzība uz ilgtspējīgāku un aprites ekonomikā balstītu ražošanu liek uzņēmumiem pārskatīt līdzšinējos, pārsvarā lineāros ražošanas modeļus. Šobrīd Eiropā ievērojama daļa pēc patēriņa tekstilizstrādājumu joprojām tiek sadedzināti vai noglabāti poligonos, radot gan vides slogu, gan atkarību no jaunām izejvielām. Šo problēmu risināšanā arvien nozīmīgāku lomu ieņem digitālā izsekojamība un caurspīdīga datu aprite visā piegādes ķēdē.
Pāreja uz ilgmūžīgiem, labojamiem un pārstrādājamiem tekstilizstrādājumiem nav iespējama bez precīzas informācijas par šķiedru sastāvu, ražošanas procesiem un iesaistītajiem dalībniekiem. Digitālie risinājumi ļauj sekot materiālu ceļam no izejvielas līdz gala produktam un tā dzīves cikla noslēgumam. Šāda pieeja ir īpaši būtiska Latvijas vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kas bieži ir daļa no starptautiskām piegādes ķēdēm un kuriem arvien biežāk tiek prasīta uzticama informācija par produktu izcelsmi un ietekmi uz vidi.
Būtisku pavērsienu nozarē iezīmē Digitālās produkta pases ieviešana, kas tuvāko gadu laikā kļūs par nozīmīgu instrumentu tekstila sektorā. Digitālā produkta pase paredz vienotā formātā apkopot datus par materiāliem, ķīmisko sastāvu, oglekļa pēdu, labojamību un pārstrādājamību, padarot šo informāciju pieejamu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē nepieciešamību savlaicīgi sagatavoties jauniem datu vākšanas un apmaiņas principiem, vienlaikus saskatot tajos iespēju uzlabot procesu efektivitāti un konkurētspēju.
Papildus produkta līmeņa informācijai arvien lielāku nozīmi iegūst arī materiālu līmeņa dati, kas ir kritiski tekstila šķirošanai un pārstrādei. Precīza informācija par šķiedru sastāvu un izmantotajām apdares vielām ļauj uzlabot pārstrādes kvalitāti un veicināt augstvērtīgu otrreizējo izejvielu izmantošanu. Digitāla datu apmaiņa palīdz savienot šķirotājus, pārstrādātājus un ražotājus, veidojot efektīvākas un ekonomiski dzīvotspējīgākas aprites ķēdes.
Ilgtermiņā digitālā izsekojamība sniedz ieguvumus arī patērētājiem, kuri arvien biežāk pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju par produktu ilgtspēju. Vienlaikus tā stiprina uzņēmumu spēju pamatot savus vides apgalvojumus un samazina administratīvo slogu. Latvijas vieglajai rūpniecībai šī digitālā transformācija ir ne tikai pienākums, bet arī stratēģiska iespēja nostiprināt savu lomu ilgtspējīgā un konkurētspējīgā Eiropas tekstila ekosistēmā.
Avots: ceps.eu
Mazāk datorklikšķu, vairāk ideju: “TRU:DE” digitālā pieredze
Intervijā piedalās:
Dace Leimane
SIA “TRU:DE”
Uzņēmēja, uzņēmuma vadītāja
Kādu produktu klāstu piedāvā SIA “TRU:DE”?
Jāsaka, ka šobrīd aktuālākais “TRU:DE” virziens ir kapsulas jeb bāzes garderobe sievietēm. Ceļš līdz tam ir bijis vairāku gadu garumā un diezgan mainīgs — sākot ar bērnu apģērbu, tad pakāpeniski nāca mammas, pēc tam pāri, tad tikai sievietes, tad atkal bērni. Apmēram pirms trim gadiem pieņēmu apzinātu lēmumu palikt tikai pie sievietēm, lai vairāk domātu par viņu pašvērtību, pašapziņas celšanu un sajūtām.
Manuprāt, “TRU:DE” produktu klāsts ir gana lakonisks un pārdomāts. Tas nekad nebūs koši raibs, zili zaļš ar kolibri putniņiem vai pārsātināts ar daudziem dažādiem akcentiem. “TRU:DE” galvenā ideoloģija ir tāda, ka apģērbs nevis dominē, bet paspilgtina un pastiprina sievietes dabisko skaistumu. Lai pirmais, ko cilvēks ierauga, nav kleita, bet sieviete kleitā — tāda, kas iztaisno muguru, izceļ krūtis, paceļ galvu un ļauj iet savā vērtībā.
Kā digitālie rīki var palīdzēt vieglās rūpniecības nozares uzņēmumiem?
Jau no paša sākuma internets ar visām savām iespējām ir radīts tam, lai mēs ekonomētu laiku. Ir daudz rīku, kas ļauj izdarīt vairāk, patiesībā darot mazāk. Piemēram, e-pasta mārketings — tas dod iespēju sasniegt lojālu auditoriju, kura pati ir piekritusi saņemt ziņas, reklāmas, uzaicinājumus uz izpārdošanām vai jaunumu vēstules.
Šajā ziņā tas noteikti ir par laika ekonomiju, un es esmu par tiem rīkiem, kas ļauj man taupīt laiku, vienlaikus sasniedzot maksimāli labāko iespējamo rezultātu. Man ir svarīgi strādāt gudri, nevis vienkārši strādāt daudz.
Kā digitalizācija ir ienākusi SIA “TRU:DE” uzņēmumā?
Digitalizācija pie mums ienāca īsi pirms COVID-19, kad izveidojām interneta veikalu. Tas ļāva mums ietaupīt ļoti daudz laika resursu, kas iepriekš tika patērēts individuālai komunikācijai ar katru klientu dažādās sociālo tīklu platformās. Piemēram, sazinoties ar Lindu, noskaidrojot viņas vēlmes, izmērus un citas detaļas, process bija ļoti laikietilpīgs.
Savukārt interneta veikals ļauj piedāvāt gatavu produkciju — klients pats izvēlas izmēru, krāsu, piegādes veidu, apmaksas formātu, pakomātu un ievada savu telefona numuru. Manā pusē šie soļi šobrīd ir kļuvuši gaužām vienkārši, un pasūtījuma noformēšana līdz galam ir daudz efektīvāka.
Tas patiešām ir devis laiku un telpu domāšanai — jaunu ideju ģenerēšanai, citām attīstības šķautnēm, kā arī darbam uz vietas studijā. Tas ļauj nevis strādāt tikai pie datora, bet arī satikt klientus klātienē, konsultēt viņus, piemeklēt piemērotākās krāsas un labākos izmērus. Kopumā tas ir ļāvis strādāt daudz produktīvāk.
Ikdienā es izmantoju Canva aplikāciju — tajā var ļoti ērti un vizuāli skaisti veidot dažādus dizainus un izklājumus gan sociālajiem tīkliem, gan mājaslapai, gan reizēm arī drukas materiāliem. Pat tāds “mākslinieks” kā es, kurš īsti nav mākslinieks, tur var visu veiksmīgi izdarīt.
Tāpat arī CapCut rīks video satura veidošanai ļoti palīdz — tur ir pieejami dažādi šabloni (templates) un idejas, kā atspoguļot konkrētas domas vai noskaņu.
Ilgu laiku turējos pretī kārdinājumam savā telefonā lejupielādēt mākslīgā intelekta lietotnes. Man šķita, ka man vienkārši atrofēsies smadzenes, jo man patīk domāt pašai. Taču šobrīd varu teikt, ka dažkārt pasmelties idejas vai pakonsultēties ar “gudru robotiņu”, patiešām ir noderīgi.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsākusi informatīvo kampaņu par ES daudzgadu budžetu un Latvijas saņemtajām investīcijām dažādos fondos. Kampaņa izceļ veiksmīgi realizētus projektus, kas veicina gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. 2027. gadā noslēgsies trešais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods, kura ietvaros Latvija saņem nozīmīgu ES finansējumu. Kā uzsvēris Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjomi Latvijā ir bijuši vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Avots: latvia.representation.ec.europa.eu
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Kas jāzina lietotājam, uzsākot darbu ar ERP?
PASNIEDZĒJS:
Ilze Čerevko
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- ERP ieviešana kā projekts uzņēmumā;
- Komandas sagatavošana pārmaiņām;
- ERP sistēmas izvēle;
- ERP sistēmas ieviešanas partnera izvēle;
- Ieviešanas procesa posmi;
- Kas notiek pēc sistēmas ieviešanas?
LEAN metodoloģijas un digitālo rīku pielietojums procesu efektivitātei
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.