Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, decembris 2024
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Gada tumšais periods paredz izvērtēt darba apģērbu atbilstoši darbinieka drošībai un aizsardzībai
Rudens un ziemas sezona ir īstais brīdis, lai izvērtētu, vai darbiniekiem, kas strādā paaugstināta riska apstākļos, ir pietiekami kvalitatīvi augstas redzamības apģērbi viņu drošībai un aizsardzībai. Šāds apģērbs ir īpaši pieprasīts tādās nozarēs, kā būvniecība, loģistika un ražošana, kur nepieciešams pastiprināts drošības līmenis. Apģērbu ražošanā tiek izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli, kas apģērbu padara ne tikai izturīgu un ergonomisku, bet arī ilgtspējīgu. Katrai tā detaļai ir jābūt rūpīgi izvēlētai, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk, ietaupot resursus, tādējādi samazinot radīto atkritumu apjomu. Turklāt apģērbam jābūt spilgtās krāsās, aprīkotam ar atstarojošām lentām.
Par viedo tekstilmateriālu paraugu uzskatāms darba apģērbu ražotājs Lindstrom Latvija, kas ražo augstas redzamības apģērbu, nodrošinot aizsardzību gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā, kas ir arī sertificēts pēc ISO standartiem. Uzņēmuma eksperts Artūrs Gubins uzsver: “Jāņem arī vērā, ka ne visi augstas redzamības apģērbi ir vienādi. Kas der vienai nozarei, neder citai, tāpēc pirms piemērota apģērba izvēles veicam konkrētās darba vietas izpēti, lai atrastu labāko risinājumu, ievērojot nozares specifiku un standartus.”
Avots: lindstromgroup.com
Tehnoloģiju apgūšana ilgtermiņā atvieglo ražošanas procesus!
Intervijā piedalās:
Marija Gordina
MG Digital Fashion Studio
Digitālās modes dizainere
Kāda ir Jūsu pieredze un specializācija vieglās rūpniecības nozarē?
Mani sauc Marija Gordina, es pārstāvu MG Digital Fashion Studio. Esmu no Liepājas, šodien apmeklēju konferenci DIGI SPĒKS, lai pastāstītu par digitālās modes tehnoloģijām. Vieglās rūpniecības nozarē tās noder, jo tā nav tikai apģērba 3D vizualizācija; pašos pamatos tehnoloģijas ļauj atvieglot ražošanas procesu apģērbiem un visiem šujamajiem aksesuāriem, piemēram, somām, mājsaimniecības tekstilam, apaviem. Katram projektam tiek izveidota piegrieztne reālajos izmēros, tā var būt arī izmēru sistēma, kā arī visa tehniskā specifikācija, kas ir vajadzīga šo produktu izgatavošanai reālajā dzīvē. Pēc dažādiem parametriem ir iespējams arī veidot 3D simulācijas, lai saprastu, vai šis apģērbs būs ērts, nespiedīs, vai audums nav pārāk nostiepts. Šie parametri ļauj 3D vidē izmēģināt vēl neizgatavotu apģērbu.
Kāpēc nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Ja runājam par globālākām kompetencēm, ir svarīgi saprast modes tendences, vispārējo temperatūru auditorijā, klientu vidū, lai izprastu pieprasījumu un prognozētu, kā industrija kopumā attīstās, lai varētu iet tai līdzi.
Kādas kompetences nozarē ir svarīgākās vadības līmenī?
Šis ir ļoti labs jautājums! Pirms vairākiem gadiem rakstīju maģistra darbu tieši par prasmju pieprasījumu un piedāvājumu, jau tad es secināju, ka jo augstāks vadības līmenis jo mazāk ir vajadzīgas tieši tehniskās prasmes, bet gan ir vajadzīgas tādas “jumta” prasmes un vīzija. Protams, ir jāsaprot industrija, kurā uzņēmums strādā, bet arvien ir vajadzīgs redzēt kopbildi pašā uzņēmumā, kas ir stiprās un vājās puses, kurš ir tas brīdis, kad jāizdara spiediens, lai procesi notiktu ātrāk un tiku sasniegti rezultāti. Jo augstāks vadības līmenis jo augstāk šis lietussargs jāpaceļ. Jāsaprot nozare, ir jāzina, kādas ir aktuālās tendences. Vēl vienu līmeni augstāk jāsaprot, kas nozarē notiek globāli ne tikai Latvijas līmenī, bet arī pasaules līmenī. Respektīvi, jo augstāks vadības līmenis jo lielāka lietussarga vīzija ir vajadzīga.
Kā nozarē tiek ieviestas informācijas tehnoloģijas un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Tehnoloģijas palīdz atvieglot procesus, tādēļ tās ir jāapgūst, lai ilgtermiņā atvieglotu darbības, kuras mēs veicam. Parasti, ieviešot kaut kādus procesus, tas prasīs vairāk resursu, būs vajadzīgas pārmaiņas, un sākumā tas, iespējams, būs dārgāk un sarežģītāk, bet ilgtermiņā, ieviešot šīs tehnoloģijas, tas noteikti ietaupīs laika resursus, kā arī izmaksas.
Kāda, Jūsuprāt, ir konferences DIGI SPĒKS nozīme?
Šī ir iespēja mums visiem paskatīties manis pieminētajā lietussarga vīzijā! Kā viens no runātājiem teica, tā ir iespēja izkāpt no mūsu smilškastes un paskatīties, kas notiek blakus smilškastē; tas palīdz jaunu ideju un kontaktu radīšanai, jo mēs tomēr esam sociālas būtnes. Protams, viss kaut kas notiek digitāli, bet iespēja satikties klātienē ir cits līmenis, kas uz mums un mūsu redzējumu atstāj lielāku iespaidu.
Kādi ir Jūsu galvenie iespaidi par konferenci?
Man sanāca uzstāties konferencē uzreiz pēc būvniecības nozares pārstāvjiem, un viņi runāja par 3D tehnoloģiju būvniecībā – BIM jeb būves informācijas modelēšanu. Man, cilvēkam, kas no būvniecības nozares daudz nesaprot, bija liels pārsteigums, cik daudz paralēļu 3D digitālajā modē es varēju savilkt ar būvniecības nozari, cik ļoti līdzīgi patiesībā ir šie procesi. Secinu, ka nevajag baidīties iedziļināties lietās, kuras šķietami nesaproti, neinteresē, nezini, jo izrādās, ka ir ļoti daudz saistītu lietu un procesu, tādējādi varam būt viens otram noderīgi negaidītos veidos un iedvesmoties.
Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?
Mani ļoti iepriecina tas, ka redzu vairāk uzņēmumu Latvijas vidē, kas izmanto zaļo kursu, domā par ekoloģiju, izmanto dabīgus materiālus, ražo vietēji. Viens no šādiem veidiem ir digitālās modes tehnoloģijas, redzu, ka tās tiek arvien vairāk pieprasītas, ņemot vērā to, ka tā ir jauna tehnoloģija, Latvijā daudzi par to nezina. Šī ir iespēja padarīt uzņēmumu un nozari videi draudzīgāku; arvien vairāk to novēroju un priecājos. Tā kā nākotnē – tikai uz augšu!
Microsoft tehnoloģiju vadītāja Centrāleiropā un Centrālāzijā Renāte Strazdiņa norāda, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība ir ļoti liela, un paredzams, ka cilvēks arvien vairāk izmantos ģeneratīvā MI iespējas un arvien vairāk uzlabos savu produktivitāti; viņa atzina: “Man patīk mācīties un man nav bail sevi izaicināt. Man nav bail būt starp cilvēkiem, kuri ir daudz gudrāki par mani un nejusties slikti par to. [..] Atziņa, ko paņemt līdzi ir – nebaidīties būt starp tiem, kuri ir labākie un mācīties no viņiem, un katru reizi meklēt jaunus un jaunus izaicinājumus.”
Pēc Microsoft veiktā pētījuma, pasaulē kopumā šī gada sākumā MI darbā lietoja 75% cilvēku, bet 46% ir sākuši to lietot laika periodā, kas ir mazāks par 6 mēnešiem.
Avots: epale.ec.europa.eu
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
LEAN metodoloģija ražošanā un pakalpojumu sniegšanā
PASNIEDZĒJI:
Henrijs Kaļķis, Svetlana Kočerova, Oļesja Dorohova
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Ievads LEAN kultūrā, LEAN vēsture, filozofija un mērķi;
- Strukturēta problēmu risināšana: PDCA un A3 projektu vadības pamati, projektu uzsākšana
ar problēmas definīciju un aprakstu, pamatojoties uz piemēriem; - Pamatcēloņu analīze ar Fishbone un 5Why’s;
- Informācijas un datu vākšana pamatotu lēmumu pieņemšanai, procesu kartēšana, pamatojoties uz datiem;
- Prāta vētra un risinājuma prioritāšu noteikšana, uzlabošanas posma mērķu noteikšana, rīcības plāna izstrāde;
- Uzlabojumu sistematizācija un uzturēšana.
Finansējuma atbalsta saņemšana mācībām
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.