Jaunumi no VRUA nodarbināto apmācību projekta marts 2022
1.2.2.1/16/A/009
Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēka produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības saistīto nozaru komersantiem.
Projekta “Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēka produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības saistīto nozaru komersantiem” februāra ziņu publikācijā lasiet par Konstantīna Bogomolova Imidža skolu. Konstantīns Bogomolovs dalās ar saviem ieteikumiem imidža dizaina apmācībās, sniedz ieskatu, kā norit šāda veida apmācības un kas jāņem vērā topošajiem imidža speciālistiem. Tāpat ziņā lasiet par dažiem no projekta ietvaros piedāvātajiem kursiem un atbalsta projekta noteikumiem.
Konstantīns Bogomolovs
Modes analītiķis, “Bogomolov’ Image School” Starptautiskā mācību centra vadītājs
www.bogomolov.lv
Vizuālā tēla stilista jeb imidža dizainera profesija daudzus piesaista ar savu izsmalcinātību, nesaraujamo saikni ar modes pasauli un radošo brīvību. Ir daudz skolu un kursu, kas sola iemācīt visu, kas jums nepieciešams. Taču kā, lai saprot, kuri no tiem sniedz kvalitatīvu izglītību, kas paver ilgtermiņa izaugsmes un peļņas iespējas, un kuri jums neiemācīs neko? Mēs palūdzām Konstantīnu Bogomolovu pastāstīt par izglītības iestādes izvēles kritērijiem un šīs modernās profesijas īpatnībām.
KĀ KĻŪT PAR VIZUĀLĀ TĒLA STILISTU?
Pirmkārt, vai vizuālā tēla dizains ir amats vai māksla? Vai tam ir nepieciešami īpaši dotumi, vai arī visu var iemācīties?
Atļaušos atbildēt nedaudz piezemētāk: tā ir profesija, amats. Tas pats, kas friziera, nagu skaistumkopšanas meistara vai grima mākslinieka amats. Vizuālā tēla dizainers ir cilvēks, kas specializējas sava klienta vai projekta tēla veidošanā. Tomēr kvalitatīvam darbam šajā profesijā, protams, ir nepieciešami noteikti dotumi. Dieva dotums ir netverams jēdziens, daudziem tas ir, bet tas izpaužas dažādi: kādam ir talants radīt skaistu mūziku, citam – talants to klausīties, ir cilvēki, kam ir talants radīt modi, un ir cilvēki ar, kas šādus tērpus gaumīgi valkā.
Vizuālā tēla stilista profesijā ir jāprot izveidot cilvēka tēlu, kas nozīmē, ka jāmāk cilvēkus izprast. Runājot profesionālo prasmju kontekstā – stilistam ir jābūt psihologam. Tam ir jāprot komunicēt ar klientu, noteikt tā motivāciju, saprast to. Mēģinājumu un kļūdu metode te neder, ir jāsaprot, kāpēc cilvēkam nepieciešams jauns tēls, un vai viņam tas tiešām ir vajadzīgs. Tātad vizuālā tēla stilista galvenais dabas dotais talants ir spēja mīlēt un saprast cilvēkus.
Kā prast sajust tēlu?
Daudzi šajā profesijā strādājoši radoši cilvēki uzticas savai intuīcijai, skaidrojot gaumi un harmonijas izjūtu ar dažādām aizplīvurotām frāzēm, piemēram, “tas nav dots visiem”, “jums nav lemts saprast”, “tā es to redzu”. Taču harmoniju var pārbaudīt ar algebras palīdzību. Un paļauties tikai uz talantu, uz iedzimtu skaistuma izjūtu nav pietiekami. Ir jāapgūst tēla kompozīcijas likumi, tērpa, sejas, frizūras kompozīcija. Pārzināt stilistiku nozīmē būt zinošam par visiem stiliem, tendencēm un virzieniem, kas pastāv mūsdienu modē un ir pastāvējuši līdz šim brīdim. Jāapgūst asociatīvais dizains – spēja izveidot asociatīvu attēlu un tad to vizualizēt.
Vienkāršs piemērs. Mēs skatāmies uz klienti: viņa ir klusa un maiga, mierīga un bikla. Un ko nu – vai mums tā ir nekavējoties jāpārveido par izaicinošu dumpinieci? Nē, ir jāspēj koriģēt tēlu asociatīvi. Jāuzdod jautājums: kas viņas tēlā pietrūkst? Varbūt tas ir raksturs un dinamika? Vai varbūt izsmalcinātība un radošums? Un tikai tad jāatrod tādi vizuālie līdzekļi, kas var šīs asociācijas atklāt.
Kā un kur to var iemācīties?
Ja topošajam vizuālā tēla stilistam jau ir jebkāda izglītība modes, skaistuma vai dizaina jomā, tas ir ļoti labi. Piemēram, mana pamatizglītība bija saistīta ar apģērbu dizainu un tehnoloģiju. Bet man ar to nepietika. Studēju psiholoģiju, mākslas vēsturi, kā arī dažus ar uzņēmējdarbību un mārketingu saistītus aspektus. Galu galā būt veiksmīgam vizuālā tēla stilistam nozīmē arī spēju vadīt savu privāto biznesu.
Nemaz neceriet, ka vienas nedēļas ekspreskursi, kas turklāt maksā lielu naudu un kuru noslēgumā jums izsniedz ar zelta iespiedburtiem rotātu diplomu, padarīs jūs par profesionāli. Tam nepieciešami diezgan pamatīgi izglītības kursi. Turklāt svarīgākās disciplīnas, manuprāt, ir psiholoģija, kompozīcija, modes stilistika un asociatīvā dizaina prasmes.
Un, lai cik brīnišķīgs un apjomīgs būtu pamatkurss, ar to vien nepietiks. Mūsdienu vizuālā tēla stilistiem ir jākoncentrējas uz 19. gadsimta izglītības modeli, apmeklējot dažādu jomu speciālistu meistarklases un seminārus. Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka stilista izglītības pamatā jābūt labam vizuālā tēla dizaina pamatkursam, kas uzreiz palaiž cilvēku profesionālajā orbītā. Vēlāk speciālists var patstāvīgi papildināt savu izglītību ar jaunām zināšanām un prasmēm, kad tas ir nepieciešams.
Kas atšķir labu skolu un labu skolotāju? Izvēloties kursus, kam būtu jāraisa aizdomas?
Te jāmin vairākas lietas, kurām jāpievērš uzmanība. Pirmkārt, septiņu un desmit dienu apmācības nekam neder. Pat, ja tās ir nosauktas par akadēmijām, pat, ja tām ir angliski nosaukumi. Tas, manuprāt, ir tipisks mārketinga triks. Es tādai izglītībai neticu. Jāpievērš uzmanība mācību stundu skaitam. Tam vajadzētu būt robežās no 200 līdz 400 stundām. Teorijas un prakses attiecībai jābūt apmēram 40/60.
Nenāktu par ļaunu iepazīties ar programmu. Ja tajā nav psiholoģijas, tas jau ir trauksmes zvaniņš. Ja ir, bet māca par Freidu vai Jungu – kas, protams, ir interesanti, neviens nestrīdas – tas nozīmē, ka skola mākslīgi aizpilda savu akadēmisko programmu. Viņiem ir jāpiedāvā lietišķā psiholoģija. Personības psiholoģija, tēls, serviss, komunikācija, darbs komandā.
Programmā obligāti jābūt iekļautiem akadēmiskajiem kompozīcijas pamatiem. Un, ja skola piedāvā gatavus risinājumus – “tagad mēs izpētīsim sešu veidu figūras un piecus seju ovālus, un tad mēs jums dosim risinājumus katram no tiem” – tas nav pareizi. Reālajā dzīvē šīs formulas nedarbojas. Stilistam pašam jāprot izveidot šos noteikumus katram sejas un figūras tipam. Nevis sešiem, bet miljoniem, kas pastāv reālajā dzīvē. Un te nu bez akadēmiskiem pamatiem neiztikt.
Vēlams uzzināt, kas ir veidojis šo programmu. Ir vērts uzticēties tām skolām, kur ir autorkursi. Ja programmu ir sastādījis konkrēts cilvēks un skolā ciena tā personību, tas manī vienmēr raisa uzticību. Es esmu skeptisks par abstraktiem nosaukumiem vai bezpersoniskām franšīzēm.
Mani vienmēr satrauc vēl viens aspekts – tie ir izglītības modeļi ar kursu līmeņu sistēmām. Piemēram, jūs esat izgājis pamatapmācības, un jums jau ir piešķirts noteikts diploms. Tad jums piedāvā iziet vidējo līmeni un pēc tam augstāko, kura laikā tie sola atklāt īpašas nianses jau apgūtajos priekšmetos – bet par papildu naudu. Es nezinu, kā kādu priekšmetu, vai tā būtu kompozīcija vai psiholoģija, var iedalīt elementārā, vidējā un augstākajā stadijā. Man liekas, tas ir tikai mārketinga triks.
Kas attiecas uz diplomu… Esmu pārliecināts, ka, lai vai kāds tas būtu, tas ir tikai “papīriņš”. Un dēļ papīra lapiņas dēļ vien mācīties iet nevajadzētu. Tomēr ir vērts painteresēties, vai programma ir saņēmusi Izglītības ministrijas licenci. Licence ir kvalitātes kritērijs. Ja kāda izglītības iestāde ir apstiprinājusi, ka šī programma ir atbilstoša, lai pēc tās mācītu cilvēkus – tam ir nozīme.
Ko jūs ieteiktu topošajiem vizuālā tēla stilistiem?
Daudziem topošajiem stilistiem lielākais klupšanas akmens ir bailes. “Kas notiks, ja es netikšu galā?” “Ko darīt, ja es nespēju atstrādāt cenu, ko nosaucu par honorāru?” “Varbūt cilvēki labi pārzina modi arī bez manis?” Šīs bailes ir saprotamas: kad cilvēks daudz un neatlaidīgi mācās kādā noteiktā jomā, viņam sāk šķist, ka daudzas lietas ir pašsaprotamas un tās visi jau zina. Šo baiļu dēļ viņš sevi novērtē par zemu, lai gan patiesībā labi pārzina šo jomu.
Diemžēl zinu piemērus, kad ļoti talantīgi un radoši stilisti nevar izlemt un izveidot savu praksi, baidoties, ka tie neatbilst klienta cerībām. Un viņi “uzkaras” pastāvīgas mācīšanās līmenī: “Nē, es vēl neesmu pietiekami gatavs”, “Nē, man jāiet uz nākamajiem kursiem”, “Nē, man vēl jāmācās”. Un šī mūžīgā studenta kompleksa dēļ tie palaiž garām ļoti daudzas iespējas. Ir jātic sev – tāds ir mans galvenais padoms.
Daži no projekta ietvaros komersantiem pieejamajiem kursiem:
SIA “Best Training Agency”
- Pārdošanas algoritms 1.0
- Emocionālā pārdošana – instruments Nr 1 mūsdienu pārdošanā
- Galvenās kompetences augstākā līmeņa sasniegšanai pārdošanā
- Pārdošanas apjoma palielināšana: instrumenti ar ko var iedarboties uz pārdošanas rezultātiem.
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēku produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/009), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 729 320, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 895 213. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1882 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 000 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 23 komersantus un 783 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
46 Matemātika un statistika;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
“214 06 Dizains (Tekstilizstrādājumu dizains, Apģērbu dizains);
548 01 Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”;
542 Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 07 Telemātika un loģistika.
Vieglās rūpniecības, tekstila, apģērbu ražošanas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Guntis Strazds
Valdes priekšsēdētājs
apmacibas@atci.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv. Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
