Jaunumi no VRUA nodarbināto apmācību projekta, decembris
1.2.2.1/16/A/009
Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēka produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības saistīto nozaru komersantiem.
Mazi soļi, lai nodrošinātu ilgtspējību tekstilizstrādājumu ražošanā
Prezentējot savu pētījumu “Apģērbu rūpniecība, tekstilatkritumi, to izmantošana; Covid 19 ietekme”, kuru prezentējis Dr.Habil.Sc.Ing, VRUA prezidents Guntis Strazds 2021. gada vasarā, lēsts, kāda rīcība ir vēlama ilgtspējības ieviešanā.
Daži no mazajiem soļiem, kurus var īstenot, lai nodrošinātu ilgtspējību tekstilizstrādājumu ražošanā ir:
- apģērba dizaina attīstīšana – svarīgs pamats ilgtspējīgākam tekstilizstrādājumu patēriņam, jo jau izstrādes posmā tekstilizstrādājumi jāprojektē tā, lai derīguma termiņš būtu pagarināts un apģērbs – viegli pārveidojams,
- patērētāju izturēšanās, lai mazinātu modes industrijas ietekmi uz mūsu planētu,
- apģērba vienības ekoloģisko līdzsvaru patērētāja aprūpes un apstrādes optimizēšana, piemēram, pārāk bieži mazgājot, izmantojot pārmērīgu mazgāšanas līdzekļa daudzumu, nav videi saudzīga pieeja,
- ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas ieviešana, piemēram, pārstrādes un aprites ekonomikas principu piemērošana,
- darbaspēka optimizēšana un dabas resursu izmantošana,
- piegādes ķēžu pilnveidošana,
- nākotnes tehnoloģiju izstrāde.
Nākotnē ilgtspējības attīstībai tiek prognozēta tekstilmateriālu procesu ekoloģiskā optimizācija, plazmas tehnoloģija – uzlabota tekstila īpašību kontrole, lāzera tehnoloģija tekstilmateriālu virsmām, tintes drukāšanas tehnoloģija – druka bez ūdens, izmantojot datoru un krāsas izsmidzināšanu uz tekstilmateriālu virsmām, zemas temperatūras paņēmieni enerģijas taupīšanas nolūkos, ultraskaņa – jaunas, saudzīgas mazgāšanas metodes u.c.
Biznesa modeļu un ilgtspējas prakšu izvērtēšana sekmēs attīstību nākotnē
Diāna Šmite, konsultante Biznesa ilgtspējas jautājumos
Kādas aktualitātes nākotnē sagaida vieglās rūpniecības nozari?
2022.gada novembra beigās Eiropas Savienības Padome paziņoja par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) galīgo apstiprināšanu, iezīmējot pēdējo nozīmīgo soli uzņēmumu ilgtspējas pārskatu pārveidē un paplašināšanā. Noteikumus sāks piemērot no 2024. gada sākuma lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, kam sekos uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem jeb 40 miljonu eiro ieņēmumiem 2025. gadā, un biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi 2026. gadā.
Šī iniciatīva ietilpst plašākā ES zaļā kursa politiku un noteikumu kopumā, kura mērķis ir sasniegt klimata neitralitāti ES, bet ziņošanas prasību mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumi ieinteresētajām pusēm sniegtu lietderīgu un izmantojamu informāciju par savu darbību ilgtspējas jomā.
Vai varat sniegt viedokli, kā šīs pārmaiņas ietekmēs nozarē darbojošos uzņēmumus?
Uzreiz teikšu, ka arī uzņēmumi, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, nevarēs atslābt, un tiem ir jāsāk izvērtēt savi biznesa modeļi un ilgtspējas prakses, jo aizvien vairāk biznesa vides pārstāvji izvēlēsies sadarboties ar uzņēmumiem, kas varēs pierādīt, ka īsteno ilgtspējīgu pasākumu kompleksu. Turklāt arī patērētāji vai pircēji, it īpaši jaunā paaudze, ar saviem maciņiem balsos par uzņēmumiem, kuri iestājas par visai sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Jaunākās paaudzes – mileniāļi, Z paaudze – dod priekšroku ilgtspējīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī vērtē uzņēmuma sociālo atbildību.
Kā ilgtspējas apgūšana un ieviešana var nodrošināt nozares attīstību?
Ilgtspēja nenozīmē tikai ieguldījumus alternatīvajā enerģijā vai atkritumu apsaimniekošanu ilgtspējīgā veidā, vai dažu saules paneļu uzstādīšanu. Tā ir kompleksa pāreja uz jauno sistēmisko domāšanu, ņemot vērā visas trīs ilgtspējas dimensijas, kuras ietver vides, sociālos un pārvaldības kritērijus.
Protams, ka vides jautājums ir fundamentāls, ņemot vērā klimata pārmaiņas un bēdīgās prognozes, ja oglekļa dioksīda emisijas netiks samazinātas atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem. 1.5° temperatūras paaugstināšanās ir maksimālā robeža, pēc kuras sākas neatgriezeniskas klimata izmaiņas. Saskaņā ar Global Warming Index mēs jau 2020. gada beigās sasniedzām 1,16 °C atzīmi, un, turpinot pašreizējā tempā, 1,5 °C sasilšana varētu tikt sasniegta jau 2034. gada martā.
Runājot par nozari, apģērbu un tekstilizstrādājumu rūpniecība ir otra lielākā ūdens patērētāja pasaulē un rada 10% no pasaules CO2 emisijām. Turklāt tekstilmateriālu krāsošana un apstrāde rada 20% no pasaules rūpnieciskā ūdens piesārņojuma, un apģērbu mazgāšana rada 35% no visas mikro plastmasas, kas atrodama okeānā.
Vai varat nosaukt dažas ilgtspējīgas prakses elementus?
Vispirms uzņēmumam jāsāk ar visas piegādes ķēdes izvērtēšanu. Daži piemēri no ilgtspējīgam praksēm:
- produktu ražošana no pārstrādātām šķiedrām, materiāliem (pat tik interesantām izejvielām kā izmantoti zvejnieku tīkli),
- jaunu izstrādājumu, piemēram, T-kreklu ražošana no vecajiem izstrādājumiem, proti, novalkāto apģērbu izstrādājumu pieņemšana atpakaļ otrreizējai pārstrādei,
- Latvijā šī prakse darbojas tikai dažos preču segmentos, bet ārzemēs aizvien populārāka kļūst preču izīrēšana – tie var būt gan vakartērpi, gan arī ikdienas tērpi, gan arī bērnu apģērbi un grūtnieču apģērbi,
- ražošana, izmantojot alternatīvo enerģiju, uzlabojot ražošanas jaudas un procesus, ietaupot elektroenerģiju, izmantojot dažādus viedos risinājumus (sensorus utt.),
- piegādes un loģistikas organizācijas pārskatīšana (kāds autoparks tiek izmantots, vai tas tiek efektīvi izmantots).
Ko nozares uzņēmumiem vajadzētu apgūt, lai pārorientētos uz ilgtspējīgu modeli?
Jāatzīmē, ka ilgtspējīgs biznesa modelis nenozīmē finanšu rādītāju pasliktināšanos, par ko uztraucas daudzi uzņēmumi. Varu iezīmēt vairākus piemērus, kā šī nozare var finansiāli veiksmīgi pārorientēties:
- apģērbu un citu preču izīrēšana, un citi jauni komercdarbības veidi/virzieni,
- kooperēšanās ar citiem nozares spēlētājiem (ražotņu kopējā izmantošana),
- patērētāju kultūras nomaiņa ar ilgtspējīgu preču lietošanu, piemēram, piedāvājot kapsulas garderobi un kvalitatīvākus produktus, kas ilgi kalpo,
- e-kanālu attīstība un preču tirdzniecības īpatsvara pieaugums un dažādu mūsdienīgu digitālo risinājumu izstrāde (virtuālā realitāte) ar iespēju virtuāli izmēģināt dažādus apģērbus.
Vērtīgi avoti:
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts
https://www.incsr.eu/par-mums/
Pasaules Dabas Fonds
https://lv-pdf.panda.org/
ES Padomes mājaslapa
https://www.consilium.europa.eu/lv/
Daži no projekta ietvaros komersantiem pieejamajiem kursiem:
SIA “Best Training Agency”
- Strukturētā pārdošana
- Attiecību veidošana un pārrunas augstas pievienotās vērtības pārdošanas darījumos
- Mūsdienīga efektīva pārdošana. Kompleksā programma uzņēmuma pārdošanas sistēmas formēšanai
- Pārdošanas psiholoģija. Klientu uzvedības formas un motīvi
SIA “Leilands un Putnis”
- Ražošanas procesu optimizēšana vieglās rūpniecības uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei.
- Vieglās rūpniecības uzņēmuma augstākas pievienotās vērtības stratēģija
- Efektivitātes paaugstināšana vieglās rūpniecības uzņēmuma procesu pārvaldībā
- Efektīva un ilgtspējīga ražošanas un procesu vadība uzņēmumā
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēku produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/009), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 729 320, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 895 213. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1882 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 000 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 23 komersantus un 783 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
46 Matemātika un statistika;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
“214 06 Dizains (Tekstilizstrādājumu dizains, Apģērbu dizains);
548 01 Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”;
542 Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 07 Telemātika un loģistika.
Vieglās rūpniecības, tekstila, apģērbu ražošanas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Guntis Strazds
Valdes priekšsēdētājs
apmacibas@atci.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv. Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
