Jaunumi no VRUA nodarbināto apmācību projekta, jūlijs 2023
1.2.2.1/16/A/009
Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēka produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības saistīto nozaru komersantiem.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sestajā dienā krāšņi noritēja latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā”
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandināja no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde. Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2018.gadā ir aizsācis projektu „Katram savu tautastērpu”. Projekta mērķis ir stāstīt par latviešu tautas tērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām.
5. jūlijā – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sestajā dienā – krāšņi noritēja latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā”, godā ceļot tautastērpus no dažādiem gadsimtiem un visiem Latvijas novadiem. Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru. Tautastērpu eksperte Linda Rubene atzīst: “Latvieši ir kā tāds sūklis, kas uztver visas tradīcijas, apdomā, bet iztaisa pavisam citādāk. Mūsu tautastērpos var saskatīt arī pasaules modes tendences, bet latvietis nekad netaisīs “copy+paste” – viņam gribēsies pielikt kaut ko savu.”
Tautastērpu izgatavošanai nepieciešamās apgūstamās zināšanas un prasmes: tautastērpa atbilstība kultūrvēsturiskajam novadam un konkrētajam laika posmam, tautastērpa darinājuma kvalitāte – tehniskais izpildījums, materiālu atbilstība vēsturiskajai patiesībai, kā arī tautastērpa kopskats. Gada sākumā Nacionālais kultūras centrs organizēja izglītojošu semināru “Latviešu tautastērpa komplektēšanas un valkāšanas tradīcijas”.
Avots: http://www.katramsavutautasterpu.lv
Pieprasījums no klientiem nosaka to, ko ražo uzņēmums Limbažu Tīne
Intervija piedalās:
Jānis Krasovskis
SIA Limbažu Tīne
Valdes priekšsēdētājs
Kas ir SIA Limbažu Tīne?
Limbažu Tīne ir sens uzņēmums ar senām tradīcijām, tas ir dibināts 1914.gadā. To dibināja baltvācietis Tīls ar savu jaunāko dēlu. 1939.gadā viņi aizbrauca projām, bet visu šo laiku uzņēmums strādāja, sākot ar vilnas pārstrādi, ražojot vadmalu. Tāpat arī tika izmantota Latvijas lauku cilvēku audzēto aitu vilna, kuru pārstrādāja dzijā. Uzņēmums kopš 1939.gada pārnāca valsts īpašumā, jo uzņēmējiem bija aizņemts kredīts. Tā saucamā vilnas fabrika darbojās līdz 1992.gadam, kad atsevišķi darbinieki privatizēja uzņēmumu, un sāka ražot daudz, daudz vairāk kā līdz šim. Šodien mēs ražojam daudz dažādu izstrādājumu, 70% vilnu iepērkam no Jaunzēlandes, kā arī izmantojam 30% vietējo iedzīvotāju audzēto aitu vilnu. Mēs ražojam tādu produkciju, ko pieprasa gan Latvijā, gan tuvākie mūsu kaimiņi, sākot no segām, plediem, vilnas celiņiem, dažādiem audumiem, taču vislielākais pieprasījums no mūsu iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir pēc dzijas un tautu tērpu audumiem. Gatavojoties Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, pieprasījums pēc tautu tērpu audumiem piedzīvoja lielu pieaugumu, pasūtījumu bija ļoti daudz, tādēļ bijām spiesti strādāt pat brīvdienās, lai izpildītu cilvēku vēlmes.
Ar ko SIA Limbažu Tīne izceļas konkurentu vidū?
Pirmkārt, mēs sākam ražošanu ar vilnu līdz pat gatavam izstrādājumam. Otrkārt, arī tautu tērpu audumus rūpnieciski nevar ražot, bet mēs esam pielāgojuši vecākās iekārtas, lai varētu saražot tautu tērpus noteiktos apjomos, jo tautas tērpa audumu nevar pasūtīt uzreiz simtiem metru, ir jābūt elastīgiem, varam saražot 10, 20, 30 metrus. Šī iemesla dēļ pieprasījums ir ļoti liels. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir īpaši liels pieprasījums pēc tautas tērpu audumiem un dzijas. Pēdējā laikā arī mūsu otri kaimiņi, lietuvieši, sāk pasūtīt pie mums tautu tērpu audumus. Mūsu prioritāte ir tāda, jo varam pielāgoties ar krāsām, jo mēdz būt pieprasījums pat pēc 20 dažādiem krāsu toņiem, kuri ir jānokrāso.
Pēc kādām metodēm jūs plānojat apmācības uzņēmumā?
Mums ļoti trūkst vīriešu speciālistu, jo tādus Latvijā nekur negatavo, tos visus mēs apmācām uz vietas. Ja runā par audējām, kam uzņēmumā ir pamata nodarbošanās, arī tās mēs apmācām uz vietas. Ir vecie kadri, kas labi strādā, un ir spējīgi apmācīt arī jaunos. Pārsvarā apmācības organizējam uz vietas.
Kādas ir jūsu atsauksmes par apmācībām “Ražošanas un procesu efektivitātes programmu pārskats”?
Saprotu, ka ienāk arvien jaunās tehnoloģijas, tai skaitā, kompjūteri, aužamās stelles, ko vada dators. Cenšamies apgūt tos pašmācības ceļā, ka arī izmantojam specialistus, kam ir datorprasmes.
Kādas apmācības drīzumā plānojat personālam?
Drīzumā plānoju iet tālāk uz priekšu. Mums ir vajadzīgs tāds darbinieks kā desinators, kurš var izstrādāt perfokarti, lai varētu ražot audumus, šobrīd mēs to prasām no citiem, taču mums būs nepieciešams savs darbinieks, kurš labi orientējas nozarē.
Kā jūs redzat industrijas attīstību nākamajos 5-10 gados?
Domāju, ka mums nesamazināsies apjomi un pieprasījums, jo, šķiet, ka cilvēki kļūst arvien turīgāki. Ja skatāmies, ka iepriekš tika ražoti tikai vīlēti galdauti vai dvielīši, tad tagad to vīlēto pieprasa apšūt ar mežģīni, kas ir stipri dārgāk, bet cilvēki to pieprasa, jo tas ir skaistāk. Uzskatu, ka vairāk jāražo tas, ko pieprasa cilvēki; veikalos pārdevējiem jārunā ar klientiem, iedzīvotājiem, jo viņi paši pasaka, kas jāražo, proti, pieprasījums nosaka to, ko ražojam.
Daži no projekta ietvaros komersantiem pieejamajiem kursiem:
SIA “Best Training Agency”
- Strukturētā pārdošana
- Attiecību veidošana un pārrunas augstas pievienotās vērtības pārdošanas darījumos
- Mūsdienīga efektīva pārdošana. Kompleksā programma uzņēmuma pārdošanas sistēmas formēšanai
- Pārdošanas psiholoģija. Klientu uzvedības formas un motīvi.
SIA “Leilands un Putnis”
- Ražošanas procesu optimizēšana uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei
- Efektivitātes paaugstināšana uzņēmuma procesu pārvaldībā
- Efektīva un ilgtspējīga ražošanas un procesu vadība uzņēmumā
- Procesu orientētas ražošanas vadības sistēmas izveidošana.
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēku produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/009), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 729 320, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 895 213. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1882 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 000 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 23 komersantus un 783 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
46 Matemātika un statistika;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
“214 06 Dizains (Tekstilizstrādājumu dizains, Apģērbu dizains);
548 01 Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”;
542 Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 07 Telemātika un loģistika.
Vieglās rūpniecības, tekstila, apģērbu ražošanas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Guntis Strazds
Valdes priekšsēdētājs
apmacibas@atci.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv. Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
