Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, aprīlis 2025
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Starptautiska tekstilmākslas izstāde “Viens no mums”
Vēl var paspēt apmeklēt Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklāto Igaunijas, Latvijas un Lietuvas laikmetīgās tekstilmākslas izstādi “Viens no mums”, kas gaidīs savus apmeklētājus līdz 4.maijam.
Šī tekstilmākslas izstāde var ietekmēt inovatīvu attīstību tekstila nozarē vairākos veidos, jo tā iedvesmo inovāciju ieviešanu, sekmē jaunu tehnoloģiju izmantošanu un veicina radošās industrijas izaugsmi.
“Viens no mums” Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcē starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties mūsu sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.
Tekstilmāksla bieži eksperimentē ar krāsām, faktūrām un formām, kas var iedvesmot digitālo dizainu un parametrisko modelēšanu tekstila nozarē. Mākslinieki izstādes darbos pārvērtē mūsu attiecības ar ekosistēmām (augiem un mežiem, augsni un ūdeņiem), dabisko un sociālo vidi, materiāliem un audumiem, tehnikām un tehnoloģijām, eksperimentējot ar objektiem, ar kuriem cieši saistīta mūsu dzīve. Mākslinieki piedāvā jaunus “dzīvos” materiālus, reflektē par mijiedarbību “cilvēks cilvēkam”, ģērbšanās sistēmām un mainīgajām kosmoloģijām, veicinot ilgtspējīgākas dzīves formas.
Izstāde ir organizēta sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību, Viļņas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Kultūrkapitāla fondu, Eiropas kultūras galvaspilsētu Tartu 2024 un Pallas Lietišķo zinātņu universitāti.
Avots: ltm.lv
Jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgi materiāli, tirgus tendences un patērētāju uzvedība nozarē strauji mainās, tādēļ jābūt gataviem nepārtrauktai izaugsmei
Intervijā piedalās:
Elīna Lapkovska
Zīmols J’AIME
Radošā direktore
Kāda ir zīmola J’AIME specializācija vieglās rūpniecības nozarē?
J’AIME ir jauns spēlētājs tirgū – savu darbību mēs uzsākām 2024. gada novembrī. Mēs specializējamies auduma kosmētikas somiņu ražošanā. Mēs apvienojam funkcionalitāti, stilu un kvalitāti, piedāvājot sievietēm modernas un ērtas somiņas kosmētikas un personīgo lietu organizēšanai. Tuvākajā nākotnē plānojam paplašināt kolekciju ar iepirkumu somām un citiem aksesuāriem. Šobrīd mūsu procesi nav automatizēti un viss, sākot no šūšanas, audumu izvēles un dizaina izstrādes līdz pat kvalitātes kontrolei, ir mūsu komandas roku darbs.
Kāpēc vieglās rūpniecības nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Nozare nemitīgi mainās un pastāvēs tas uzņēmums, kurš spēs pielāgoties. Jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgi materiāli, tirgus tendences un patērētāju uzvedība ļoti strauji mainās, un tas nozīmē, ka gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem jābūt gataviem nepārtrauktai izaugsmei.
Man kā uzņēmējai ir svarīgi ne tikai attīstīt savu komandu, bet arī pārzināt visus biznesa aspektus, sākot no ražošanas procesiem un beidzot ar mārketingu un IT tehnoloģijām. Tas nav domāts, lai visu kontrolētu, bet lai es spētu pareizi attīstīties, pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus. Man jārunā ar citu nozaru speciālistiem vienā valodā. Tāpēc es uzskatu, ka vadītajam ir jādeleģē uzdevumi, bet vienlaikus man kā vadītājai arī ir jāizglītojas un jāattīsta savas kompetences, un tas, manuprāt, ir pamats veiksmīgam biznesam.
Kādas kompetences vieglās rūpniecības nozarē ir svarīgākās vadības līmenī?
Vadītājam ir jābūt ne tikai biznesa stratēģim, bet arī līderim, kurš saprot savas komandas vērtību un darbu. Manuprāt, svarīgākās kompetences ir ražošanas procesu izpratne, lai varētu optimizēt un pareizi plānot darbu. Tāpat ir svarīgas arī mārketinga zināšanas, jo bez spēcīgas zīmola atpazīstamības un veiksmīgas komunikācijas ar klientiem pat vislabākais produkts var palikt nepamanīts. Ir jābūt arī ļoti radošam, jo mūsdienu digitālajā vidē cilvēki saskaras ar milzīgu informācijas apjomu, tradicionālās mārketinga metodes vairs nav tik efektīvas. Ļoti svarīga ir arī deleģēšanas spēja, jo veiksmīgs vadītājs nav tas, kurš visu dara pats, bet gan tas, kurš saprot savas komandas vērtību un var veidot vidi, kurā ikviens darbinieks var justies vajadzīgs, var attīstīties, augt un pilnveidoties. Un, manuprāt, ieguldoties šajās kompetencēs, iespējams veidot stabilu un veiksmīgu biznesu.
Kādas aktuālas informācijas tehnoloģijas izmantojat un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Šobrīd mēs aktīvi izmantojam sociālos tīklus un mūsu sadarbības partneru platformas, pirmkārt, lai nostiprinātos digitālajā vidē un veicinātu mūsu zīmola atpazīstamību. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka ilgtermiņā mums būs nepieciešams savs e-veikals un mājaslapa, tāpēc mēs pie šī ļoti piestrādājam.
Tāpat ikdienā mēs izmantojam mākslīgo intelektu, lai plānotu mārketinga aktivitātes, analizētu patērētāju uzvedību, un tas ļoti atvieglo mūsu ikdienu. Protams, ne visiem jābūt IT speciālistiem, bet, ja vadītājs spēj orientēties digitālajā vidē, viņš var ļoti efektīvi vadīt uzņēmumu un runāt vienā valodā ar IT nozares speciālistiem.
Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?
Manuprāt, vieglā rūpniecība attīstīsies vairākos virzienos. Pirmkārt, fokuss būs uz ilgtspēju un ekoloģiskiem materiāliem, jo mūsdienu klients šobrīd pievērš uzmanību tam, ko viņš pērk, no kā produkts ir ražots, tāpēc uzņēmumiem būs jāpielāgojas šai situācijai. Otrs fokuss būs uz digitalizāciju un procesu automatizāciju. Un trešais – es ļoti ceru, ka tā būs – notiks darbinieku lomu maiņa un pieaugs atalgojums. Nozare būs spējīga attīstīties un piesaistīt jaunos speciālistus tikai tad, ja mēs, sabiedrība kopumā, mainīsim attieksmi pret šuvēju darbu, būs cieņa pret profesiju, kad nodrošināsim taisnīgu atalgojumu, kas atbilst šuvējas prasmēm. Šuvēja ir cilvēks, kurš rada produktu, jo ne visus procesus var automatizēt, un bez šuvējām šis bizness vienkārši nepastāvētu. Es ceru, ka nākotnē tiks palielināts atalgojums un nozare kļūs pievilcīgāka jaunajiem speciālistiem.
Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums par nākotnes profesijām (Future of Jobs Report 2025) vēsta par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, izceļot to, ka analītiskā domāšana joprojām ir galvenā darba ņēmēju prasme, kam seko noturība, elastība un veiklība, kā arī līderība un sociālā ietekme, uzsverot pielāgošanās un sadarbības spēju izšķirošo nozīmi līdzās kognitīvajām prasmēm, ko papildina radošā domāšana, motivācija un pašapziņa.
Ziņojumā teikts: “10 galvenās pamatprasmes papildina tehnoloģiskā pratība, empātija un aktīvā klausīšanās, zinātkāre un mūžizglītība, talantu vadība, orientācija uz servisu un klientu apkalpošana. Tas parāda, ka darbiniekiem ir jālīdzsvaro profesionālās iemaņas (hard skills) un vispārīgās prasmes (soft skills), lai gūtu panākumus mūsdienu darba vidē.”
Avots: https://reports.weforum.org/docs/WEF_Future_of_Jobs_Report_2025.pdf
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
levads e-komercijā
PASNIEDZĒJS:
Arturs Rasnacis
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- E-komercijas nozīmīgums un platformu pārskats, e-komercijas loma biznesā un platformu veidi;
- Platformu salīdzinājuma kritēriji, tehnoloģijas, cenas, pielāgojamība, lietotāja pieredze;
- Uzņēmuma vajadzību analīze, metodes uzņēmuma e-komercijas vajadzību noteikšanai;
- Veiksmīgu piemēru un kļūdu analīze;
- Platformas izvēles process, vadlīnijas atbilstošas platformas izvēlei;
- Praktiskā darbnīca, grupu uzdevums izvēlēties e-komercijas platformu hipotētiskam uzņēmumam, balstoties uz iepriekš apgūto.
Ražošanas procesu automatizācija un digitalizācija
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.