Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, maijs 2025
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Inovācijas caur mācīšanos: bioloģiskās atliekas pārtop videi draudzīgos traukos
Lai attīstītu ilgtspējīgu nākotni, ir būtiski nepārtraukti mācīties un apgūt jaunas prasmes. Uzņēmēja Marija Korabovska kopā ar savu komandu ir pierādījusi, ka inovācijas rodas no zinātkāres un vēlmes atrast ilgtspējīgus risinājumus.
Uzņēmums “Snow Recycle” izstrādājis bioloģiski noārdāmu kompozītmateriālu, izmantojot kafijas biezumus, graudu pārpalikumus un citus dabiskus resursus, radot alternatīvu vienreizlietojamiem plastmasas traukiem. Atšķirībā no citām alternatīvām, piemēram, papīra un kartona, kas veicina mežu izciršanu, šis biomateriāls liek lietā jau esošās bioloģiskās atliekas, veicinot aprites ekonomiku un efektīvāku resursu izmantošanu. “Latvijā ir ļoti daudz bioatlieku – sulu un alus darītavās, spirta ražotnēs. Sākām analizēt zinātniskās literatūras rakstus un sapratām, ka šiem atlikumiem ir īpašības, kuras var izmantot,” par idejas pirmsākumiem stāsta Marija Korabovska.
Izstrādājot šo materiālu, komanda aktīvi sadarbojās ar zinātniekiem no Rīgas Tehniskās Universitātes Polimērmateriālu institūta, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju vaučerus. Pētījumi un eksperimentēšana ļāva atrast ideālo sastāvu, lai trauki būtu izturīgi, ilgtspējīgi un pilnībā noārdītos 90 dienu laikā.
Šis stāsts apliecina, ka jaunu zināšanu apguve un iespēju izmantošana ir atslēga veiksmīgai inovāciju attīstībai. “Snow Recycle” nākotnes plāni ietver gan ražotnes atvēršanu Latvijā, gan materiāla pielietojuma paplašināšanu, apliecinot, ka mācīšanās un attīstība ir ceļš uz zaļāku nākotni.
Avots: business.gov.lv
Vieglās rūpniecības nozare toreiz un tagad jeb attīstība digitalizācijas iespaidā
Intervijā piedalās:
Žanete Bičole
Rīgas Stila un modes tehnikums
Profesionālās izglītības pedagogs
Kāda ir Jūsu pieredze un specializācija vieglās rūpniecības nozarē?
Esmu ilggadīga vieglās rūpniecības nozares pārstāve, viena no tiem laimīgajiem, kas visu savu darba mūžu ir strādājusi tieši tajā profesijā, kuru apguvu pirms vairāk nekā 40 gadiem Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā specialitātē Apģērbu konstruktors. Visu laiku esmu arī strādājusi par apģērba konstruktoru dažādos uzņēmumos, eksperimentālajos cehos, ateljē. Pēdējos 4 gadus es strādāju tehnikumā par profesionālās izglītības skolotāju, pasniedzu priekšmetus, kas ir saistīti ar konstruēšanu un apģērbu izgatavošanas tehnoloģiju. Rīgas Stila un modes tehnikumā šobrīd mācās tērpu modelēšanas un konstruēšanas speciālisti, kuriem pasniedzu moduļus: Lekālu izvietojumu sagatavošana, Lielummainīšana un ražošanas lekālu izgatavošana.
Kā ir mainījusies mācību pieeja vieglās rūpniecības nozarē IT iespaidā un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Neatkarīgi no kādreiz apgūtajām zināšanām nozarē, mēs redzam, kā attīstās tehnoloģijas. Pēc tehnikuma beigšanas, uzsākot darbu apģērbu konstruktora profesijā, lielāko darba daļu izpildīja ar rokām jeb manuāli – papīrs, zīmulis, lineāls. Mūsdienās gan konstruēšana, gan lekālu izgatavošana, gan lekālu izvietojumu sagatavošana tiek izpildīta datorā. Ņemot vērā, ka ir liels programmu daudzums, atkarībā no uzņēmuma lieluma tiek strādāts šajās datorprogrammās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vajadzētu apgūt informācijas tehnoloģijas arī šajā nozarē.
Ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība, līdz ar to ir mainījušies audumi un citi materiāli, kurus izmanto apģērba izgatavošanā. Ja agrāk izmantoja tikai ar rokām lietojamas starplikas, tad tagad tās ir līmējamas. Ja agrāk vīles šuva tikai ar šujmašīnu, tad tagad vīles mēs varam metināt, laminēt, līmēt. Ir dažādas tehnoloģijas, kas ir saistītas ar iekārtām, un, lai tās apgūtu, ir jāmācās. Vieglajā rūpniecībā ļoti daudz iekārtu, tai skaitā šujmašīnas, ir datorizētas – tas palielina produktivitāti, atvieglo cilvēka darbu, uzlabo veselības stāvokli, jo tādējādi darbs nav tik nogurdinošs, salīdzinot ar agrākiem laikiem. Kad es sāku strādāt, nebija datorizēti ražošanas procesi, tikai pamazām ieviesa datorizēto izklājumveidošanu fabrikā “Latvija”, tad parādījās darba apģērbu ražošanas uzņēmumi, kuros ieviesa programmējamas izšūšanas šujmašīnas un citu datortehniku.
Mūsdienās apģērbs nav vairs tikai apģērbs, mode tiek individualizēta. Piemēram, uzņēmums Printful ne tikai šuj, bet arī veido individuālas apdrukas, kurām izmanto datortehnoloģijas.
Kāpēc vieglās rūpniecības nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Lai paaugstinātu darba efektivitāti un kvalitāti! Cilvēka rokas nevar izdarīt tik precīzas darbības, kā to izdarīs datorizēta iekārta, kuras iestatījumos varam uzstādīt precizitāti milimetros. Piemēram, pogcaurummašīnas jeb šujmašīnas, kas veido pogcaurumus, lielākajā daļā uzņēmumu ir datorizētas, ir jābūt zināšanām, kā tās darbojas. Katrā ražotnē šuvējai nevar būt klāt datorspeciālists, tādēļ šuvējām, drēbniecēm šīs jaunās tehnoloģijas ir jāapgūst, lai efektīvi izpildītu savu darbu, lai tas būtu kvalitatīvs un ātrs.
23.-25. jūlijā Lisabonā, Portugālē, norisināsies 19. starptautiskā konference par e-mācībām un digitālo mācīšanos jeb “19th International Conference on e-Learning and Digital Learning”, kuras ietvaros Prof. Dr. Piet Kommers, UNESCO izglītības tehnoloģiju profesors no Nīderlandes, lasīs lekciju par mākslīgo intelektu (MI), lai palīdzētu studentiem uzlabot metakognitīvās prasmes un radošo domāšanu. Viņš uzsver: “Līdzīgi sasniegumiem IKT jomā pirms trim desmitgadēm, MI parādīšanās šodien signalizē pedagogiem, ka cilvēka mācīšanās process var būt apdraudēts. [..] Citiem vārdiem sakot, MI tagad darbojas kā spēcīgs katalizators studentu vērtēšanas kritēriju pilnveidošanai, koncentrējoties uz unikālu radošu risinājumu atklāšanu, nevis tikai uz esošo risinājumu izstrādi. Radošās domāšanas pamats ir metakognitivitāte jeb izpratne par to, ko cilvēks jau zina, un vēlamais domāšanas stils un attīstošā intuīcija par to, kā mācīšanās balstās uz iepriekšējām zināšanām.”
Avots: elearning-conf.org
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Digitālās transformācijas plānošana, ieviešana un vadība
PASNIEDZĒJS:
Toms Kalderovskis
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Organizācijas digitālā infrastruktūra un tās loma organizācijas mērķu sasniegšanai;
- Inovāciju nepieciešamības identificēšana, priekšrocības un uzlabojumi, ieviešot jaunas tehnoloģijas;
- Pierādījumos balstītas pārmaiņu koncepcijas izstrāde;
- Inovācijas procesu metodes un paņēmieni;
- Iespējamu traucējumu un pārrāvumu pārvaldība digitālās transformācijas ieviešanas laikā;
- Pārmaiņu vadība digitālās transformācijas ietvaros;
- Digitālās transformācijas izmaiņu izmaksu un ieguvumu analīzes metodes;
- Atbilstošu tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana, pamatojoties uz ieguvumu, risku un kopējās ietekmes analīzi;
- Procesu uzlabojumu ieviešanas plānu dokumentācija;
- Projektu un pārmaiņu vadības labākās prakses ietvari un digitālie atbalsta rīki.
Programmēšana
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.