Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, jūlijs 2025
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
No analogā uz digitālo: Latvijas vieglās rūpniecības iespējas Eiropas digitālajā desmitgadē
Latvijas vieglās rūpniecības nozare, kas vienmēr bijusi elastīga un pielāgoties spējīga, šodien saskaras ar izaicinājumu – digitalizācijas ieviešanu ikdienas procesos. Tomēr šis izaicinājums vienlaikus ir arī unikāla iespēja – īpaši šobrīd, kad pieejams ievērojams atbalsts no Eiropas Savienības iniciatīvām.
Latvija jau aktīvi izmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Savienības Digitālās Eiropas programma (DEP), kas ir nozīmīgs finansējuma instruments ar vairāk nekā 8 miljardu eiro budžetu. Programmas mērķis ir veicināt digitālo tehnoloģiju attīstību un padarīt tās pieejamas gan uzņēmumiem, gan publiskajam sektoram visā Eiropā, stiprinot digitālo suverenitāti, inovācijas un kiberdrošību.
DEP īpaši atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, valsts iestādes un zinātniskās institūcijas, sniedzot līdz 75% finansējumu digitālo risinājumu attīstībai. Tā ir unikāla iespēja piedalīties konkurencē Eiropas mērogā un veidot starptautiskas partnerības, kas ļauj Latvijai ne tikai iekļauties digitālajā desmitgadē, bet arī kļūt par inovāciju paraugu.
Latvijas panākumi ar DEP finansējumu jau ir ievērojami – kopš 2021. gada valstī investēti gandrīz 20 miljoni eiro, kas kopā ar nacionālo līdzfinansējumu veido vairāk nekā 38 miljonus. Projektos iesaistījušies gandrīz simts dalībnieki no valsts, nevalstiskā sektora un uzņēmumiem. Šobrīd programma aptver piecas prioritātes: superskaitļošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, digitālās prasmes un plaša modernu tehnoloģiju ieviešana sabiedrībā un ekonomikā.
DEP atbalsts palīdz arī radīt digitālās identitātes risinājumus un kvantu tīklu infrastruktūru, kas ir svarīgi nākotnes tehnoloģiju jomās. Nākamajā darba programmā 2025.–2027. gadam paredzēts turpināt attīstīt ģeneratīvo mākslīgo intelektu, virtuālās testēšanas platformas un digitālos dvīņus veselības aprūpē.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) darbojas kā DEP nacionālais kontaktpunkts, nodrošinot informāciju un atbalstu Latvijas uzņēmumiem un institūcijām, lai maksimāli izmantotu šo Eiropas mēroga iespēju un veidotu digitāli modernu un drošu valsti.
Digitālā Eiropa nav tikai IT nozarei – tā ir arī tekstila, apģērbu, apavu un citu ražotāju iespēja spert soli pretī efektīvākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai nākotnei. Šis ir īstais brīdis izmantot atbalstu un sākt digitālo pārveidi jau šodien.
Avots: business.gov.lv
“Brabantia Latvia”: ražošana, kur digitālie risinājumi strādā plecu pie pleca ar cilvēku
Intervijā piedalās:
Līga Strautmane
SIA “Brabantia Latvia”
Kvalitātes Vadītāja
Kāda ir SIA “Brabantia Latvia” darbības joma?
SIA “Brabantia Latvia” ir metālapstrādes uzņēmums, kas ražo mājsaimniecības preces no metāla, plastmasas un tekstilizstrādājumiem. “Brabantia” grupā kopumā ir trīs ražošanas struktūrvienības un vairākas pārstāvniecības, kā arī tirdzniecības centri visā pasaulē. Konkrēti SIA “Brabantia Latvia” ir ražošanas struktūrvienība, kas visai grupai ražo gludināmos dēļus un iekštelpu, ārtelpu veļas žāvētājus.
Kā uzņēmuma darbību ietekmē procesu digitalizācija, un kā tā var veicināt efektivitāti un ilgtspēju?
Minēšu vienu piemēru. Mūsu uzņēmumā šobrīd domājam, kā elektroenerģijas, ūdens vai gāzes patēriņu ne tikai monitorēt, bet arī efektīvāk analizēt, nosakot “sarkanās līnijas”, trendus un iespējas ietaupīt. Šeit var palīdzēt mākslīgais intelekts, kas seko līdzi patēriņam un palīdz identificēt brīžus, kad kāds no resursiem tiek tērēts nelietderīgi. Tas būtu risinājums tieši ilgtspējas un vides jomā.
Runājot par uzskaites sistēmām, datu analīzi, uzņēmuma procesu plānošanu un mārketinga aktivitātēm – to visu ir iespējams vienkāršot un padarīt efektīvāku, izmantojot dažādus digitālos rīkus.
Taču pats svarīgākais ir saprast, ko ar šiem rīkiem vēlamies panākt – kāds ir šī brīža stāvoklis un kur vēlamies nonākt, izmantojot konkrēto digitālo risinājumu.
Kādas tehnoloģiskās inovācijas šobrīd visvairāk ietekmē ražošanas procesu attīstību?
Viennozīmīgi – digitālie risinājumi un automatizācija. Mūsu gadījumā, saprotot, ka darbaspēks kļūst arvien dārgāks un nepieejamāks, pēdējo divu gadu laikā pie mums parādījušies jauni “kolēģi”, kas neguļ, neēd, neslimo un strādā bez apstājas – tie ir roboti.
Spilgtākais piemērs, manuprāt, ir ražošanas līnija, kurā tiek izgatavotas gludināmo dēļu plāksnes – konkrētāk, daļa, kur novietojam gludekli. Katrā maiņā tika nodarbināti divi vai trīs cilvēki, kuru uzdevums bija pārcilāt šīs plāksnes no vienas presformas uz otru, lai izveidotu pareizo formu. Šobrīd to paveic četri roboti. Cilvēki ir atbrīvoti no neracionāla un fiziski smaga darba, bet mēs esam ieguvuši uzticamus un efektīvus “kolēģus”.
Mūsdienās robotu risinājumi vairs nav finansiāli nepieejami. Protams, tā ir investīcija, bet, ja skatāmies uz atmaksāšanās periodu un salīdzinām to ar vidējo darba algu mūsu reģionā, tad runājam par atmaksāšanos piecu gadu laikā – ne ilgāk. Roboti aizvieto tās operācijas, kas ir standartizētas un standartizējamas.
Kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas sfēru, tad es domāju, ka tas varētu būt mākslīgais intelekts, kas ātrāk un precīzāk varēs atbildēt uz klientu vēlmēm, analizēt klientu pieprasījumus un arī pildīs citas funkcijas.
Mūsdienās ir pieejams plašs klāsts ar digitalizācijas un automatizācijas rīkiem. Uzskatu, ka katrai organizācijai būs nepieciešams atrast savus risinājumus šajā klāstā, kas dotu vislielāko pievienoto vērtību viņu biznesam un attīstībai. Galvenais ir saprast, kas tieši ir tas, ko vēlamies uzlabot uzņēmumā. Un, ja nevariet atrisināt paši saviem spēkiem – nebaidieties piesaistīt jomas speciālistus. Tas noteikti atmaksāsies!
“Nav digitālas nākotnes, nav patiesi digitālas sabiedrības bez atbilstošām digitālajām prasmēm,” pauda Henna Virkkunena, Eiropas Komisijas viceprezidente atbildīga par tehnoloģisko suverenitāti, drošību un demokrātiju. Henna Virkkunena uzsvēra, ka digitālās prasmes ir būtiskas Eiropas digitālās nākotnes nodrošināšanai. Viņas izteikums tika pausts 2025. gada 2. maijā noslēguma pasākumā “All Digital Weeks 2025”. Šajā pasākumā tika atzīmēta Eiropas Savienības apņemšanās veicināt digitālās prasmes visā sabiedrībā, lai nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu digitālo nākotni.
Avots: https://all-digital.org/
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Integrētas vadības kvalitātes sistēmas digitālie instrumenti
PASNIEDZĒJS:
Jānis Baltačs
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Organizācijas vadības kvalitātes sistēmas iekšējā audita plāna un pilnveidojumu reģistra izveide digitālā formā;
- Neatbilstību un pilnveidojumu reģistra veidošana;
- Saistošo standartu prasību integrēšana pilnveidojumu reģistrā;
- Iekšējā audita plāna digitāls risinājums un sasaiste ar pilnveidojumu reģistru;
- Analītisko funkciju iestrāde iekšējā audita plānā un pilnveidojumu reģistrā.
Pārdošana tiešsaistē
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.