Jaunumi no VRUA digitālo prasmju apmācību projekta, oktobris 2025
Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts.
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
“SAP Innovation Day Latvia 2025”:
inovācijas, ilgtspēja un biznesa efektivitāte
Šī gada 11. septembrī Rīgā, ATTA centrā, norisinājās konference “SAP Innovation Day Latvia 2025”, pulcējot uzņēmumu vadītājus, tehnoloģiju ekspertus un dažādu nozaru pārstāvjus, tostarp vieglās rūpniecības uzņēmumu pārstāvjus. Pasākums piedāvāja iespēju iepazīties ar jaunākajiem SAP risinājumiem, kas palīdz uzlabot biznesa procesus, paātrināt lēmumu pieņemšanu un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.
Konferences programmā īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgajam intelektam, datu analītikai un mākoņtehnoloģiju pielietojumam. SAP eksperti prezentēja risinājumus, tostarp digitālo asistentu “Joule”, “Business Data Cloud” platformu, “SAP SuccessFactors” cilvēkresursu vadībai, digitālās adaptācijas platformu “WalkMe” un “Green Ledger” ilgtspējas grāmatvedību. Šie rīki ļauj uzņēmumiem automatizēt procesus, uzlabot darbinieku potenciāla attīstību un integrēt ilgtspējas rādītājus finanšu un operacionālajā darbībā.
Vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuri darbojas dinamiskā tirgū, īpaši aktuāla ir datu pārvaldība, reāllaika analītika un procesā balstīta automatizācija. “SAP Digital Manufacturing” nodrošina ražošanas procesa pārredzamību, kvalitātes kontroli un operacionālu elastību, savienojot ERP sistēmas ar ražošanas līnijas datiem. Ekspertu paneļdiskusijās tika uzsvērts, ka MI neatņem darbus, bet palīdz optimizēt uzdevumus un atklāt slēptos talantus, tādējādi palielinot organizācijas efektivitāti un inovāciju potenciālu.
Pasākuma dalībnieki guva praktiskas atziņas par to, kā tehnoloģijas var stiprināt konkurētspēju, veicināt ilgtspējību un nodrošināt klientu pieredzes uzlabošanu. SAP partneri un Latvijas uzņēmumi dalījās ar pieredzi, demonstrējot reālus piemērus, kā mākoņrisinājumi, dati un MI palīdz uzlabot ražošanas un biznesa procesu efektivitāti.
Valmieras stikla šķiedra IT direktors Kristaps Karasevs atzina, ka “SAP Sales Cloud” uzlabo uzņēmuma reakcijas ātrumu globālā mērogā. Lindström Latvija vadība izcēla ieguvumus personālvadībā – caurspīdīgāku talantu plānošanu un efektīvāku apmācību pārvaldību.
Konference “SAP Innovation Day Latvia 2025” apliecināja, ka digitālās transformācijas rīki kļūst par būtisku priekšrocību vieglās rūpniecības uzņēmumiem, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, efektivitāti un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā tirgū.
Avots: bismart.lv
Digitalizācija maina veidu, kā mēs strādājam un mācāmies
Intervijā piedalās:
Emīls Lukjanskis
FranklinCovey
Apmācību treneris
Kā digitalizācija ietekmē apmācību nodrošināšanas procesus?
Tehnoloģijām kopumā vienmēr ir bijis uzdevums un misija – aizvietot kādus procesus pagātnē un radīt jaunus veidus, kā mēs strādājam, dzīvojam un arī mācāmies. Arī FranklinCovey iet laikam līdzi. Mēs piedāvājam dažādus zināšanu piegādes ceļus ne tikai “cilvēks pret cilvēku”, bet arī “tehnoloģijas pret cilvēku”. Tāpēc piedāvājam dažādus veidus, kā apgūt zināšanas ar tehnoloģiju palīdzību.
Mums ir jāsaprot, ka cilvēku paradumi mainās, un mainās arī veids, kā cilvēki mācās, tādēļ mums ir jātiek tam līdzi.
Kādas pamatprasmes un kompetences darba tirgū ir kļuvušas īpaši nozīmīgas digitalizācijas procesā?
Iespējams, jau šķiet banāli atkal pieminēt mākslīgo intelektu, taču ir jāsaprot, ka šobrīd tas ir lielākais izrāviens un lēciens informācijas tehnoloģiju jomā. Mākslīgais intelekts tiešām strauji pārņem dažādus procesus, kas agrāk bija svarīgi, bet pavisam drīz vairs nebūs vajadzīgi. Tas nozīmē ne tikai jaunas profesijas, bet arī citādu pieeju tam, kā mēs darām savus darbus.
Ļoti svarīgi ir saprast, ko mēs varam deleģēt mākslīgajam intelektam un kur vērts ieguldīt sevi, savu laiku un savu intelektu – īpaši tajās jomās, kur nepieciešams radošums, prāta vētra un iedziļināšanās. Tāpēc, manuprāt, vēl jo vairāk kļūst svarīgas soft skills jeb personīgās prasmes, ko lielākoties māca “FranklinCovey”. Daudzas hard skills jeb tehniskās prasmes mākslīgais intelekts spēs aizvietot, taču soft skills paliks kā prasmes un zināšanas, kuras neviens nevar aizstāt vai atņemt. Tie darbinieki, kuriem šīs prasmes būs attīstītas, kļūs tikai arvien pieprasītāki darba tirgū.
Varu minēt divus piemērus no hard skills, kurus mākslīgais intelekts jau šobrīd pārņem. Pirmais piemērs ir programmēšana. Junioru līmeņa programmētāji, kuri raksta vienkāršu kodu, pavisam drīz tiks pilnībā aizstāti. Mums būs nepieciešami cilvēki, kuri spēs ģenerēt idejas, risināt problēmas un virzīt projektus uz priekšu, nevis tikai rakstīt kodu, jo mākslīgais intelekts to jau šobrīd var paveikt un tuvākajā laikā šīs spējas tikai attīstīsies.
Otrs piemērs ir no radošās sfēras. Šobrīd mākslīgais intelekts vēl nav tik spēcīgs, taču tas ir tikai laika jautājums. Pavisam nesen ChatGPT izlaida attēlu ģenerēšanas modeli, kas ir tik spēcīgs, ka būtībā iznīcina stock photo jeb gatavo attēlu datubāzu biznesu. Ja agrāk cilvēkiem vajadzēja vienkāršas bildes bez dziļākas nozīmes, viņi pirka abonementus un lejupielādēja attēlus. Tagad pietiek ar pāris klikšķiem, lai mākslīgais intelekts radītu jebkāda veida attēlu jūsu vietā.
Līdz ar to visvairāk ir nepieciešamas tieši soft skills – problēmu risināšana, komunikācija ar citiem cilvēkiem, radošā domāšana un vēl daudzas citas saistītās prasmes. Šīs prasmes būs arvien vajadzīgākas, un tie cilvēki, kuri tās būs attīstījuši, būs pieprasīti. Mākslīgais intelekts šīs prasmes nekad nevarēs aizstāt, un darba tirgū uzvarēs tie, kas spēs tās aizvien vairāk pilnveidot.
Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai nodrošinātu drošu un uzticamu mākslīgā intelekta (MI) ieviešanu visā reģionā, vienlaikus veicinot inovācijas un konkurētspēju. Šajā kontekstā European Commission, 2025. gada 10. jūlijā, publicēja:
“Vispārējās lietošanas mākslīgā intelekta (GPAI) prakses kodekss palīdz nozares pārstāvjiem ievērot AI likuma tiesiskās saistības attiecībā uz drošību, caurspīdīgumu un autortiesībām.”
Šis kodekss kalpo kā vadlīnijas AI modeļu sniedzējiem, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesiskajam regulējumam un vienlaikus atbalstītu digitālās inovācijas.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
Informācija par vienu no projektā pieejamajiem kursiem:
Mākslīgā intelekta rīku lietošana efektīvākam biznesam
PASNIEDZĒJS:
Maksims Sičs
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
- Lielie valodu modeļi (LLM) un čatboti;
- Pareiza uzdevumu formulēšana (Prompt Engineering);
- MI automatizācija un integrācija, API koncepta izpratne;
- MI ētika (t.s. datu drošības jautājumi, galvenās ētikas problēmas);
- 14 MI rīki produktivitātes uzlabojumiem.
Digitālo prasmju attīstība
VIEGLĀS RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“Vieglās rūpniecības un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.