Jaunumi no VRUA nodarbināto apmācību projekta, jūnijs
1.2.2.1/16/A/009
Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēka produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības saistīto nozaru komersantiem.
“Liepājas Valsts tehnikuma” seminārs sadarbībā ar biedrību “Vieglās Rūpniecības Uzņēmumu Asociācija”
Jūnija pirmie datumi iezīmēja jaunas ēras sākumu vieglās rūpniecības nozarē. Beidzot klātienē tika aizvadīts gadskārtējais divu dienu seminārs, tajātika izskatītas tēmas, kuru aktualitāte nākotnē pieaugs. Klātesošo starpā bija 45 profesionālo tehnisko izglītības iestāžu pārstāvji, tostarp pārstāvji no lielākajiem Liepājas uzņēmumiem, kā arī dalībniekino Tukuma un Rīgas.
Semināra centrālā tēma bija Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozare 2021.-2022.gadā, kā arī Apģērbu un gatavo tekstilizstrādājumu eksports 2019.-2022. gadā.
Tika caurskatītas tādas tēmas kā:
- Apģērbu nozares attīstības tendences pasaulē 2021. un 2022. gadā
- Modes industrija un vide
- “Ātrās” modes ietekme uz tekstilatkritumu strauju palielināšanos
- Zaļo prasmju un aprites ekonomikas ieviešana apģērbu ražošanā
Īpaša vērība tika atvēlēta arī nākotnes vīzijai – mākslīgajam intelektam. Ir acīmredzami, ka tie, kas pirmie veiksmīgi apgūs šo informācijas tehnoloģiju, būs industrijas priekšgalā desmitiem gadu uz priekšu. Šī segmenta ietvaros tika pārrunātas tādas tēmas kā:
- Mākslīgais intelekts un blokķēde apģērbu rūpniecībā
- Mākslīgais intelekts modes industrijā
- Mākslīgā intelekta (AI) pielietojums šķiedru ,dzijas, audumu un apģērbu ražošanā
- Virtuālie apģērbi un digitālā mode
- Lēnās modes attīstības tendences
- Jaunākās tehnoloģijas modes industrijā
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta arī kadru apmācībai, lai apgūtu novitātes līdz ar tehnoloģiju attīstību. Tehnoloģiju iespaidā industrija krasi mainīsies un ir svarīgi darbiniekus savlaicīgi piesaistīt, apmācīt, kā arī pārkvalificēt esošos speciālistus. Tika izskatītas tādas tēmas kā:
- Uzņēmēju redzējums par jauno speciālistu apmācību
- Nozares popularizēšanas iespējas, jaunas specialitātes
- Iespēja nozares speciālistu iesaistei mācību procesā
SIA V.O.V.A. veiksmes atslēga un ieskats nākotnē
Viena no Latvijas lielākajām sieviešu veļas šūšanas firmām SIA V.O.V.A., dibināta Liepājā, nesen atzīmēja savu 25 gadu jubileju. Laika gaitā SIA V.O.V.A. no neliela ģimenes uzņēmuma izaugusi par nopietnu uzņēmēju vieglās rūpniecības nozarē, attiecīgi mēs augsti vērtējam iespēju intervēt Viktoriju Zozuļu, uzņēmuma vadītāju, par aktuālo industrijā un iekšēji pašā uzņēmumā.
Jūs esat viens no lielākajiem vieglās rūpniecības uzņēmumiem valstī, taču jau pirms pandēmijas aktīvi izmantojāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda sniegtās iespējas.
Es uzskatu, ka personāla apmācība ir svarīga rezultātu sasniegšanas sastāvdaļa. Kompetenti darbinieki ir uzņēmuma veiksmes atslēga, tāpēc centāmies maksimāli izmantot Eiropas fondu sniegtās apmācību iespējas.
Kāds ir patiesais ieguvums no šīm apmācībām, vai tas ir izmērāms, vai tomēr mācāties intuitīvi?
Ekonomisko ieguvumu nav iespējams aprēķināt vai izmērīt ar kaut kādiem rādītājiem. Taču ir droši zināms, ka kompetenti speciālisti ir uzņēmuma intelektuālais īpašums. Mēs cenšamies panākt, lai visi speciālisti būtu apmācīti. Viņi kļūst enerģiskāki, apmācības stimulē izmaiņas to darbā.
Vai Jūs plānojat apmācības, vai arī rīkojaties atkarībā no situācijas?
Pirms pandēmijas plānojām apmācības, iekļaujot to izmaksas gada budžetā. Katrs darbinieks zināja, kas tam jāapgūst plānotajā gadā. Šodien tas notiek spontānāk.
Vai Jūs uzskatāt, ka tālmācība var pilnībā aizstāt klātienes mācības? Ja jā, kāpēc?
Uzskatu, ka klātienes apmācības ir efektīvākas, it īpaši, ja tiek sapulcēta 10-15 cilvēku komanda. Tieša saziņa ar pasniedzēju un diskusijas starp darbiniekiem dod tādu enerģiju, ko nevar iegūt, mācoties attālināti.
Kā pandēmija ir ietekmējusi Jūsu uzņēmumu?
Protams, pandēmija ietekmēja mūsu uzņēmumu, jo ražojām plaša patēriņa preces, kas tiek pārdotas veikalos. Pandēmijas laikā tirdzniecības centri diezgan ilgu laiku bija slēgti. Tas skāra ne tikai Latviju, bet visu Baltiju un Eiropu, tāpēc kādu laiku bijām spiesti pavadīt dīkstāvē.
Kā Jūs redzat savas nozares nākotni? Jums ir milzīga pieredze, esat piedzīvojuši daudz pārvērtību, būtu interesanti uzzināt Jūsu viedokli.
Situācija pasaulē nemitīgi mainās, tas notiek tik strauji, ka ir grūti paredzēt mūsu nozares nākotni. Ja pirms 3 gadiem domājām, ka Ķīna, Indonēzija utt. aizstās visu Eiropas ražošanu (Rietumeiropa jau sen ir pārcēlusi ražošanu uz Āziju), šodien mēs redzam, kā Eiropa pie mums atgriežas. Mūsu nozarē galvenās izmaksas ir darbaspēks, un, tā kā esam spiesti pastāvīgi palielināt darbinieku algas, mūsu produkcijas izmaksas pieaug ļoti strauji.
Otrkārt, kas mūsos raisa bažas, ir darbaspēka – šuvēju – trūkums. Jaunieši šo profesiju neizvēlas, savukārt mūsu šuvējas pamazām tuvojas pensijas vecumam.
Vai roboti varēs aizstāt šuvējas nākamo 10 gadu laikā?
Mūsu nozarē vēl nav robotu, kas varētu par 100% aizstāt šuvēja darbu. Piegriešanas cehā tiek izmantotas automātiskās līnijas, tur cilvēkresurss ir minimāls. Šūšanas nozarē tiek radītas jaunas šujmašīnas, kas aprīkotas ar datoriem un tām ir lielāka produktivitāte, tomēr tas neaizstāj šuvēja darbu. Nākotnē, iespējams, būs štancēti izstrādājumi, savukārt šūšana tiks veikta tur, kur ir lēts darbaspēks.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni un kādu Jūs to redzat?
Nākotnē, manuprāt, būs pieprasīti intelektuālā darba speciālisti, tie, kas rada jaunas tehnoloģijas. Tie ir dizaineri, konstruktori, IT speciālisti. Nekvalificēts darbaspēks pakāpeniski tiks aizstāts ar jaunām tehnoloģijām un robotiem. Domāju, ka arī mūsu sfērā būs pārmaiņas.
Ņemot vērā Jūsu nākotnes redzējumu, kuri speciālisti būs vispieprasītākie?
Tuvāko 5 gadu laikā samazināsies nepieciešamība pēc pilnībā šūtiem izstrādājumiem, tos nomainīs formēti izstrādājumi un “speiseri” (elpojošas starplikas). Jau tagad formēta produkcija sastāda 80% no Eiropas veikalu pārdošanas apjoma. Turklāt arvien vairāk preču tiek ražotas, izmantojot līmēšanas tehnoloģijas.
Raugoties uz pēdējā laika notikumiem, vai ir mainījusies Jūsu attieksme pret mācībām, vai turpināt aktīvi mācīties un vai centīsieties samazināt izmaksas, ņemot vērā šī brīža izaicinājumus pasaulē, it īpaši Jūsu nozarē?
Mūsu attieksme pret apmācībām nav mainījusies. Joprojām uzskatām, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt darbiniekus, tas viņus iedvesmo uz labākiem rezultātiem, vēlmi kaut ko mainīt savā darbā, uzlādē tos. Protams, apmācības būs atkarīgas no iespējas saņemt ESF atbalstu. Notikumi pasaulē arī ietekmē mūsu tālākos lēmumus.
Ko Jūs varētu novēlēt Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas biedriem?
Vēlos novēlēt Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas biedriem izturēt mūsdienu sarežģītajos apstākļos un visiem uzņēmumiem saglabāt savu biznesu.
Daži no projekta ietvaros komersantiem pieejamajiem kursiem:
SIA “Best Training Agency”
- Strukturētā pārdošana
- Attiecību veidošana un pārrunas augstas pievienotās vērtības pārdošanas darījumos
- Mūsdienīga efektīva pārdošana. Kompleksā programma uzņēmuma pārdošanas sistēmas formēšanai
- Pārdošanas psiholoģija. Klientu uzvedības formas un motīvi
SIA “Leilands un Putnis”
- Apmācības par starptautisko standartu prasībām atbilstošām integrētām vadības sistēmām.
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” turpina īstenot nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija” īsteno nodarbināto apmācību projektu “Tehnoloģisko inovāciju un darbaspēku produktivitātes apmācības vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem” (projekts Nr. 1.2.2.1/16/A/009), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2016. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 729 320, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 895 213. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 52 komersantus un 1882 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 000 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 500 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 23 komersantus un 783 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir vieglās rūpniecības un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
46 Matemātika un statistika;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
“214 06 Dizains (Tekstilizstrādājumu dizains, Apģērbu dizains);
548 01 Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”;
542 Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
345 07 Telemātika un loģistika.
Vieglās rūpniecības, tekstila, apģērbu ražošanas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Guntis Strazds
Valdes priekšsēdētājs
apmacibas@atci.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@atci.lv. Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
